Tagad -citiem...
Agrāk bija otrādi.
Bet par atmaksāšanos...
Līdzsvaram jābūt!

Atbildēšu godīgi- esmu egoiste. Tgd vairāk padomāju par to- kas un kā tas- man?? .. Kad bērni bija maziņi- skala, loģiski, bija cita... arī tad, kad mīlēju Cilvēku, kas nebija manas pašatdeves, upuru vērts- skala bija- cita... Un vēl pirms gada, kad iemīlējos Cilvēkā, egoistā trakākajā, skala bija- cita.  Tgd- mācos kļūt egoiste; mācos domāt/saprast/sajust: ko tas dos- man?? .. Mammai, bērniem- būšu sasniedzama vnm; neegoistiski. Izšķērdēt sevi citur?- kā vārdā?? ..

Laiks tiek veltīts - kam tobrīd vairāk nepieciešama palīdzība vai vnk klātbūšana ...,   nekalkulējot - neko ...

Piekrītu Minkai - jādala tā, lai visiem pietiek, un noteikti par sevi nedrīkst aizmirst. Bet dalījums - pēc saprāta un loģikas.
Taisnība, pa brīdim iejaucas sirsniņa un  tad ko nebūt sasveram nepareizi, kādam, varbūt pat  nepelnīti, tiek vairāk...vai mazāk...
Bet bērniem un vecākiem vienmēr iesveram visu, cik spējam, un vēl saujiņu pa virsu, un vienalga  pa brīdim nožēlojam, ka nevaram vēl vairāk.
Bet žēlot  to citu labā patērēto laiku - to gan nevajag.
Ja ne labumu, tad vismaz kārtīgu mācību  taču gūstam - jebkurā gadījumā!

Ja vari tikt galā ar savām problēmām,spēsi palī dzēt arī citiem.

Citam jau nu noteikti-ne-jo tik daudz pelnit es jau drosi nevaretu atlauties

Citiem protams, kaut kā par atmaksu nav ienācis prātā padomāt..

I think that you should devote more time to both yourself and your partner

vēzis velk visu sev...āzis-lēkā pa klintīm...tam nav savas alas.

Es vienkārši izšķiežu laiku, tā cerot, nezaudēt kaut ko no sevis.