Motivēt var,un tikai tādu,kurš uz uzticību tendēts.

Nezinu, varbūt ar piemēru? Teiksim, ja vecāki ģimenē bijuši uzticīgi,  viņu bērni  savā dzīvē būs vairāk motivēti būt godīgi.
Varbūt īsta mīlestība arī ieliek īstajās sliedēs.
Bet kādi nebūt solījumi un norunas - tie noteikti nedarbojas.
Uzticība vairāk ir  ciešs solījums sev, nevis otram cilvēkam.

Nesmidini.Protams ka ne.Vai nu vina ir,vai nu nav.

Uzticība- tā ir katra cilvēka izpratne, kā viņš uz to skatās.
Piemēram: vīrietim ir sieva- naudu nes mājās, darbiņus mājās padara, savu vīra lomu gultā izpilda, bet slepus aiziet pa reizei pie mīļākās. Vīrietis uzskata, ka viņš sievai ir uzticīgs. Par ko viņai uztraukties? Viņš taču ir uzticīgs ģimenei.

Protams , ja ne ar labu ... tad var piespiest ar varu- vēsturē ir daudz tādu piemēru  

varbūt ja vienīgi ar pātagu..

ar karoti neko neieliesi

ja esi sirdi bultojis kokā neprāta lēkmē..tas-neskaitās!...kaut paraksts ir uzlikts tavs...bet-tā nebija apņēmība...uzņēmība, ne atbildība tava-tas neskaitās-ar cilvēka rokām-gravētais...Mīlestība mājo tikai sirdīs...tais mazajās smadzenītēs...nevis prāta aplēsēs...vai maldos...kuras saražoja vielas...lai parādītos-mirāžas.

Tā ir mācība, kuru iegūst/apgūst ļoti agrā bērnībā. Vēlāk tā jeb nu stiprinās jeb vājinās , atkarībā no personības un blakus apstākļu, notikumu ietekmes. :)

visi cilvēki melo un izliekas, bet ... katram ir podziņa ,kuru nospiežot ...

tikai no agras bērnības, bet tāpat dzīves tālākie notikumi visu var izmainīt un salikt pa saviem plauktiņiem.. vispār jau vieglāk to nopelnīt, arī pazaudēt.

Uzticibu nrvar otram iemacit Pasam ir jazina kam uzticeties vai ne