..reiz, man veltīts šāds teikums:
"Laikam, nemācēju būt Tev tāda, kā agrāk..."

šajā dzīvē..domā Amigos portālu-nevienam man nav jāatvainojas... jo te neviena nav...te esmu tikai es un nebeidzams tuksnesis kas smiltis kāpu galiem slauka nost...un neesmu trīsskropstu kārtas kamielis...kas pasargāts tiek...grauž tās acīs...bet vai vējus vainot varu...ka neesmu es kamielis-lai piedod tuksnesis man-ne tas pa kāpām kas staigā-parasts tūrists...beduīns kas pat nav...tas zinātu sejai lakatu priekšā klāt...
/nav iedzimtais/

Pielīdzina nevis ASV,bet Angļu Spiegam

Nu neparastakais lugums bija-atnes,to,nezinko,Atvainoties sava dzive nav nacies biezi-jo vienkarsi censos nevienu aizvainot-buberanks nak atpakal-un tici man tas ir sapigak,neka tu vari iedomaties..............

Bija tāds gadījums , pirms gadiem  - tepat Amigosā . Publiski atvainojos kādam , kurš mani apvainoja un ņirgājās ...,   domājos izpratusi motīvus - kāpēc viņš tā darās ...,   bet ! šis nebija tas cilvēks un gadījums tas - atvainoties kad vajag ...  

    Ja vispirms domā ko teikt un darīt ,tad nebūs nekad jāatvainojas , jo pateikto nevar aizmirst nekad .