Katrs no mums kāpj lai sasniegtu , vai ir jau sasniedzis kādu no sev izvēlētām virsotnēm. Bet kas sagādā viss vairāk bailes nepatīkamas sajūtas, nokrist no šis virsotnes, vai kāpt vēl augstākā un vēl grūtākā virsotnē?
Vilnis Salme
Visur kur iespējams un pēc iespējams augstāk dzīvē, karjerā, kad beigšu sagatavošanos tad arī pāris pasaules skaistākās virsotnēs.
Keywords: doma23287, filozofija277, Dzīve38617, psihaloģija79
Kas sasniedzis virsotni, tas neko nebaidās - bailīgais kalnā nekāps...
Dullais, kur tu rāpsies?
Ej nu saproti...sasniegt arvien jaunas virsotnes nav jābaidās,pilnīgi droši.Bet arī paslīdēt uz leju,reizēm ir pat ļoti "veselīgi"...sava veida rūdījums.Jābaidās vien no tā,ka vispār nav nekādu mērķu-virsotnes,kuras vēlētos sasniegt.
Jābaidās, tikai no konkurences
Virsotnes .... viņās ilgi sēdēt nevar - kaitīgi veselībai
No apzinātām bailēm!
Tas par bailēm nedomā!
Protams-krisana.Tas sapes,un vel ka.
kāds vīrs izteicās, ka viņam esot apnicis vienveidīgais dzīves veids-esot pievērsies alpīnismam...bet es domāju-ka viņš no visas daudzveidības izvēlējās vienu-vienveidību-kas bija viss viņa turpmākās dzīves saturs...viss pārējais likās pliekans...
vispār man patīk pliekanā daudzveidība...tā neatsakās no interešu dažādības.
nebaidas mulki--parvar gudrie
Labrīt! Tas, kas ir uzkāpis virsotnē, Tam vairs nokrist nav iespējams. Jo tad tā būtu pagātne, bet pagātni mainīt nav iespējams.