...saprāta robežās,tai ir vieta mūsu dzīvē...ja sevi nemīlēsi,tevi nemīlēs un nevarēsi arī citus mīlēt

Ne. Patmīlībā ir arī kas labs, egoistiska lepnība - attieksme pret citiem, sava es pozicionēšana.

Nemācēšu tik strikti pateikt - kuram labi vai slikti, bet vienu zinu pilnīgi droši - patmīlīgs cilvēks ir "problēma" un apgrūtinājums apkārtējiem cilvēkiem - nēsājies ar viņu un ap viņu kā ar jēlu olu. Mīļā miera labad. Manuprāt, pašcieņa un patmīlība ir pilnīgi divas dažādas lietas, bet, palasot atbildes, skatos, ka tās ir saliktas "vienā katlā", tāpēc ceru, ka manu atbildi pieņemsi tikai attiecībā uz jautājumu par patmīlību.

apvainošanas diez vai saistīta ar patmīlību

Nu, patmīlis vismaz atradis kādu nebūt atskaites punktu, lai arī pārspīlē savu nozīmību.
Sliktāk, ja to pieturas punktu vispār nav...Lielākā daļa cilvēces tā arī nodzīvo, tādā vispārēja planktona līmenī. Ui, laikam arī es tajā skaitā   
Sevis apzināšanās ir bezgala sarežģīta lieta, to visu mūžu
mācās ( ja vien vecāki nav bijuši bezgala gudri, un pratuši to visu ieaudzināt jau pirmajos dzīves gados...)
Kā tur bija skaitīšana Ziedonim - līdz nonāca līdz... VIENS...

mīli savu tuvāko kā sevi pašu...mīli sevi, kā vistuvāko sev...

Redzu-tavās acīs ledus,
Bet uz lūpām jūtu-medus.

Ko man ar sevi darīt,
Ko man ar sevi padarīt?
Varbūt rīt vai parīt
Domas visas projām dzīt?