Keywords: sajūtas77, atmiņas51, laiks22, bērnība4, secinājumi3
Jā, bija laiks, kad man tā škita, Raimond, gan!! Un man tā, ka esmu kkur maliņā palikusi savu patieso "es", bija bezgala bezgalīgi žēl!!..
Tgd, es pat nemācēšu pateikt- kāpēc tieši šobrīd- lēnītiņām kļūstu atkal tā Ingrida, kas esmu savā dziļākajā būtībā, atgūstot, kā saki, kādreiz ne jau nu pazaudēto, bet kkādā kambarītī paliktu- nost.
Vrb mainās mūsu izpausmes formas, bet- un esmu pārliecināta par 102!!, arī tad, kad sākam- apzināti vai neapzināti- spēlēt lomu kkādu, tas, kas mūsos no tiesas, jau turpat vien ir- iekšā, dziļi, vrb. Un- žēl visu to, kas savi, patieso sevi- jau aizmirsuši.
Sevi pazaudējis esmu
Esmu tikai ieguvusi;-dzīves pieredzi. Ir abas rokas, kājas, galva un visi divdesmit pirksti
Aha,,pašu bērnibu
Jā -- sajutu, ka pazaudēju knupīti, - un tagad gribu to aizstāt ar cigareti
Piena dZobiņus - bērnībā pazaudēju ..., toties vietā , stiprus kaula - dabūju !
pilnīgi noteikti nē, Raimond! ..... ..... Tavs jautājums ir ārpus visiem mūsu pasaules gravitācijas likumiem .....