To brīdi palaidi garām kad vēl bučas deva, vai nu pelnīti vai ir liels
skolotājs viņam, tas zināms tikai tev, jo tu visu jau nestāsti, jo nav tieši
zināms dēls vai 7 gadīgs ozola dēlis

Bērns ir  savu vecāku atspulgs..šādu modeli kopē un kāds ģimenē ir acīmredzot slikts paraugs..Bet tās ir tikai manas domas

...sūti viņu armijā...tā no viņa iztaisīs -paraug deli

Aug krāniņš, aug radziņi......visi buciņi ar laiku radziņus nomaina..savus pret tiem ko cita uzliek.. Visam savs laiks...

sīkums,bet jālauž pretestība

Radi viņām dzīves telpu, (viņš grib kaut, ko kas ir viņa!)   ej ar viņu uz pāsākumiem,radi intresi par darbu,izmaini sevi un savu apģērbu,izskatu...Aizej pie psihologa...

Reizēm palīdz dakteris ''bērziņš'' ,bet tikai reizēm !

kad mazai-3 gadīgai meitenei bērnudārzā puika darīja pāri...grūstīja...tas atveidoja savu tēti, kurš mammu kaktā iedzina...un domāja, ka tā ir norma...
...meitene pateica audzinātājai-tā neko...
nu ko! meitenes mamma ieteica-ja neko-tiekat paši galā-sadod tam puikiņam pa ļockām-un audzinātājai lai pasūdzas...vai tā dzirdēs!
meitene puiku nolika pie vietas...bet vēlāk tas kļuva izvarotājs..kaut kas no Šūpulī liktā bija pamatīgi iesēdies...kaut kādu visatļautības sindromu nevar nopotēt-ar slimajiem-tikai pa labam...un katrā ziņā-neizaicināt...neadekvātos.

Ģimenes stavoklis----ir kaķis...

Nu lai viendien pats sev uztaisa brokastis, savāc savas parpalas, domā par pusdienām, vakariņām, ātri apniks būt lielam, ar neappuišotu pakaļu. . . a ko tēvs par visu to, te prasās pēc siksnas, un pie dirsas tie gudrīši, tas nav pedagoģiski.