Reiz siltā vasaras vakarā sēžot mežmalā, dziļā vientulībā un tikpat dziļās domās iegrimis, izdomāju no meža laukā apsnigušu sniega cilvēku ar pagaru lāsteku no deguna.
Atnācis mājup aizdomājos -ko gan es būtu izrunājis no meža, ja man būtu bijis līdzi kāds ar ko sarunāties ?  

Nē..diemžēl..  

Nevajag lai daiļi runātu,vajag tik daudz,lai vismaz saprastu,,,
Bet ar ragiem tam nav nekāds sakars,,
Ragus var aplauzt,un ja nepatik ka runā daiļi,daiļi -aizlīmē muti,, un ja nu ne,,tad aiz katra vārda saki KO???

Aha, un loģiski arī  

...nē ,man nepatīk....patīk tieši ar vārdiem ..un starp acīm

Kad vārdi nelīdz , dūre pārliecina .

Par argumentu trūkumu pati nevarētu sūdzēties, ja situācija to pieprasa, bet "daiļmuldēšana" mani garlaiko un nogurdina (no abām pusēm), tāpēc pēdējā laikā tam  savu enerģiju un laiku vairs netērēju.

Atstāsim šo nodarbi dziļdomātājiem, kā apturēt globālās sasilšanas Amigosā

   Daiļrunātājs

prasme  neko nepateikt (valkā hūti)pa kluso labi sanāk!

man patika...kad Steičs pateica-visu jau pateicis ir Zālamans.

Kapēc jāsaka par sevi slikti--- to jau noteikti pateiks tavi nedraugi...