Uz darbu padarīto, un pievērt acis uz cita nesapratni, jo tā dzīvē problēmu
pietiek, eju garām neiedziļinoties

Labpatikā uz skaistu dienu,pieveru acis miegā.

kad piever uz kaut ko acis...tu esi līdzzinātājs kādam nekrietnam solim...un izprotot darbību...paklusē...pasmīni...tu esi tikai liecinieks, bet ļauj darbību turpināt...un gaidi, kad šis darbonis reiz saņems dieva sodu...jo-teiktais-neko tam apsēstajam nenozīmē...tā ir visredzība plašāka...nekā izraut kādam sīcim cigareti un pateikt-ņu-ņu-ņu!!!...tā nedari...sabojāsi plaušas...kad sabojās, tikai tad zinās, ko darījis sev.

Uz skaistām sievietēm !   Pieveru acis , kad pretī nāk neglītene .

Gribas redzēt skaisto,nepatīkamos notikumus labāk neredzēt,bet acis tos uzrāda,

Uz visu skaisto , dzīves negācijas neiepriecina .

Ar sajūsmu noraugos uz civilizācijas tehnisko progresu, nodrošinot komfortablāku dzīvi, bet pilnīgi noteikti nepieveru acis uz degradāciju, ko tas nes sev līdzi. Vienkārši kļūstu 2x uzmanīgāka, lai pati tajā neiestigtu...

Acīm - plaši vaļā ! es pasaulē eju ..., gan skaisto un brīnišķo   , gan sāpīgo - skatītu lai ...

Tāks trīs jautājumi vienā atkal, ja?
Atbildu: uz kaķi skatos ar labpatiku /tāpēc, ka kaķis ir glīts/, uz pulksteņa tikšķēšanu pieveru aci /tāpēc, ka nevaru ietekmēt/...

Slokenbergas kundzei ar visdziļāko cieņu un pateicību,kad ļāva nelaiķi sieviņu...atraitnis

uz tavu stulbumu toč pieveru acis