kā nu kurš. ...svarīgi,ka viņi iet Dieva virzienā...un tas ir process dzīves garumā...bet galvenais,ka Dievs par viniem domā :   

Nezinu . Paej kādu kilometru viņiem līdzi , un papēti savas domas  

Nav domu - virziens zināms.

Domāju abas Korejas jau ir vienojušās-piegādātāji...Dieva sūtība.

Daudzi cilvēki šajos ceļojumos mēģina atrast atbildes uz saviem jautājumiem, mēģina rast mieru sirdī, mēģina rast prieku u.tml. ko nu kurš. Bet neesmu pārliecināta, ka tas reāli darbojas, ja cilvēks šādos ceļojumos dodas ar domu, ka tas tiešām palīdzēs sasniegt iecerētos mērķus. Ne jau svētceļojumā tas slēpjas.
Bet, ja cilvēki šajā ceļojumā dodas citu mērķu vadīts, piemēram, satikt līdzīgi domājošus biedrus, piedzīvot pozitīvus mirkļus, protams, arī dziedāt dziesmas par Dievu, aizlūgt u.tml., tad šāds ceļojums ir kā reiz.

Šaubos .