Reti,jo kapi ļoti tālu,bet visos ""svētkos"" mājās par viņiem aizdedzu svecītes.Saviem bērniem esmu pieprasījusi,lai mani kremē,jo viņi ir tālu(Anglijā)

Vasarā biežāk..ziedi no sava dārza. Ziemā ļoti reti- nav ko traucēt mieru..

Dzīvos,tuviniekus,kuri dzīvo Latvijā, apciemoju ar ielūgumiem un bez ielūgumiem...
Bet,ārpus Latvijas,ļoti tuvus,pēc vajadzības un,un,un...
Pie mazmeitas būs jābrauc pēc lieldienām,pēc viņas dzimšanas...
Kas attiecas par kapiem,tad uz miršanas,dzimšanas dienām,un,
kad uzkopt senču kapiņu.

Jocīgi,bet ciest nevaru kapus.Baigā diskompforta sajūta.Piedalos tikai pienākuma spiests.

Biezhi no pavasara liidz veelam rudenim,ziemaa reti,ziedus dziivos,dazaadus,baltas rozes,maartinhrozes,nelhkhes,arii vasaras un rudens ziedus,dazhaadus pushkhiishus,nepeerku importa maz paziistamaas pukhes,jo nezinu cik ilgi staav vaazees

Uz kapiņiem biju,svecītes aizdedzu...atraitnis

Divreiz gadā, atvaļinājuma laikā.

Reti.

Ja,tas ir diezgan smaks proces.Lidzko esu adbraukuse majas,noteikti aizbraucu,bet ziedinus izvelos podinos,jo tad tie ilgak stav.Bet kapini man nepatik,jo tad ir ta sajuta,ka dzives laika ir pielautas loti daudz kludu kuras nekad vairs nespesu labot.Tapec uz kapiniem braucu reti.

Pa reizei.
Lielākoties- pie Mammas, kas aizgāja salīdzinoši nesen.
Bet!!- mana Mammiņa NAV TUR!!!! To izjūtu caur katru savu šūnu- ne TUR!!!!  Viņa nav arī tajos foto, ko ik pa reizei, kad kļūst galīgi skumji, paskatos... Viņa nāk pie manis sapņos, arī iepr.naktī.... Viņai aptrūkās spēka, un es Viņu nesu rokās, kā bērnu... tik vāja Viņa, mana dzīvē vnm stiprā Mammiņa, bija kļuvusi..... Es jau saprotu, ka kko man šie vēstījumi vēlas pateikt, es tikai vēl neesmu sapratusi- ko tieši??....

kādas 3-4 reizes gadā. Sakopju, iededzu svecīti lukturī, puķes nesu reti.