.....Cits to citam neuzticees....

Gribasspēka un izturības trenniņš...

Māku ravēt,bet nekad  nemainītu savu vagu pret burkānu un biešu ravēšanu civilizētajos Rietumu laukos. Vidusskolas laikos bija  - oi,labāk neatcerēties kolhozus!

.... šobrīd viss izvērties tā, ka man nav, ko ravēt /ja runājam tiešā šī vārda nozīmē/; kā ir, tā tam jābūt :)
    Bērnībā?? Man patika/bija vieglāk tajās dobēs, spēlējot sevī kko... ļoti bieži iejutos Kristīnes /tajā, Blaumaņa varones/ lomā, un iztēlojos, ka ravēju bagātā Akmentiņa dārzu.. un viņš slepus noskatās, cik viegli to daru.. Jā, tas man palīdzēja tolaik, pat ļoti!!! .. Un arī tgd, kad jādara kāds darbs, kas man ne visai, man palīdz, ka piefantazēju šai situācijai kko... un tad man ir reizēm tik viegli, ka smaidu- ne no kā.. :)))) ..  

...jā   ...visa attieksme ir galviņā meklējama   

Divi vienā : relaksācija un reāla palīdzība , kad apciemoju lauku radus .

Liela māksla   kapli vicināt  

Skaistuma radīšana !   Bez variantiem !

Bērnībā nebij ravēšana kā sodība, man patika sējumus atbrīvot no iekarotājiem   Tagad arī to daru, tikai nu vairs bez atgādinājuma.