M. Ozoliņa jaunskungam sūta kāda Andersones jaunkundze: lai gan puisim tiek novēlēti jautri Jāņi, dzejolis pastkartes priekšpusē informē, ka

Nedod Dievs, Jāņu nakti
Ar puišiem saistīties
Zāles manas izkaisīja
Mani pašu salauzīja.

Saproti nu, ko tā meitene vēlas, ja saņem šādu Jāņu apsveikumu!Ka alus skurbulis var nojaukt prātu kādam citam Jānītim, brālītim, liecina kartiņa ar pārīti kaislīgā skūpstā: vārsmas atklāj, ka jauneklis ar vienu meiteni Rīgā braucis, ar otro devies uz baznīcu, ar trešo mīļāko sēklu tīrumā vedis, bet ceturto paturējis par mutītes devējiņu. Cita pastkarte ar to pašu meiteni, bet gluži citā situācijā, vēsta, ka

Viss bij velti, viss bij velti,
Ko cerēju Jāņu nakti;
Jāņu nakti pieci, seši,
Nāk rudenis, nav neviena.

Un tagad pie lietas: priecīgus Jāņus nosvinēt, kādus jūs vēl neesiet svinējuši.