Esmu lasījis ka ideālais vecums esot 16,bet dzīves pieredze pilnīgi apgāž šo maksimu.
stārķis tas ir kruto,vēl tagad redzot stārķi domāju par pieaugumu
Keywords: seperatora periods0
Pēc manas pers.pieredzes- jā.
Es pati ilgi dzīvoju kopā ar Mammu, arī tad, kad pasaulē nāca jau mani Bērni. Lai cik jauka, nu jau jāsaka, dmž- bija, mana Mammiņa, tomēr manis pašas stipruma un varēšanas robežas tas stipri iebuksēja.
Mani Bērni, kopš aizgāja studēt, dzīvo atsevišķi. Un tgd, redzot, kādi Viņi ir Cilvēki, es uzskatu, ka tas bija labākais veids, kā Viņiem kļūt tādiem, kādi ir.
Hmmm...
Bērni bērnudārzā:
- Mani stārķis atnesa.
- Mani internetā nokačāja.
- Mana ģimene nav bagāta, tētis pats visu taisa !
Manuprāt 18.gadu vecumā cilvēks ir līdzīgs putnēnam kuram laiks sākt lidot.Vēroju kā kaķis skrien līdz lidojošam strazdēnam,kurš ik pēc brīža piezemējas un atkal paceļas lai nelielu gabaliņu palidotu.Ar ko tas beigsies?... 18. gadu vecumā retais var nodrošinat sevi ar pajumti un visu citu nepieciešamo! Vajadzīgo zināšanu un prasmju trūkums.Ja vecāki nekļūs par ''slaucamo govi'', bet tikai nedaudz palīdzēs materiāli un citādi,lieliski,ka jaunieši dzīvo atsevišķi! Mazāk dzirdēs vienas un tās pašas pamācības,aizrādījumus. Atradīs pareizo ceļu grūtību pārvarēsanai! Daži no kļūdām mācās,bet ne visi!
Sākums ir darbs,lētāka pajumte,apkure un ta bez gala...
Nee,Manupraat buutu jaabeidz skola,un jaanodroshina iespeeja dziivot atsevishkhi ar visiem izrietoshajiem jautaajumiem(domaajama materiaalaa puse).
Nē,pie mūsu "labklājības" līmeņa.Nav garantiju.
Manējie puiši jau pēc pamatskolas bij spiesti doties uz ģimnāziju prom no mājām. Tā arī viņi sāka dzīvot savu dzīvi.