Keywords: Dzīve38617
Tas jau, Benita, atkarīgs no tā, ar kādām atmiņām šis cilvēks saistās.. Ir gadījies, ka braucu kādai vietai garām un smaidu- sajūtos kā meitene autobusā, pirms daudz daudz gadiem.. Un- ja nu tagad iekāptu viņš??
Autobusi ar spokiem ! Vajadzēs kādu reizi pavizināties ..
Ar autobusiem nepārvietojos. Redzēt cilvēku no savas pagātnes (ceru, ka nedomā mirušos), tikai priecātos, bet no pagātnes - kā tādas ...., nu, nezinu... kādi skati pavērtos un kā manas smadzenes to uzņemtu
Ja iepriekšējie kontakti bijuši nepatīkami , tad arī šī satikšanās prieku nenesīs .
Es negribētu satikties, ne ar to, ar kuru bijis labi kopā, ne ar to,ar kuru esmu palikusi naidā. Cenšos pagātnei pārvilkt treknu, melnu stīpu. Kas bijis pagātnē, lai tur arī paliek. Tagad dzīvoju tuvu savai jaunības pilsētai, ar kuru man saistās daudz jauku atmiņu, bet kad esmu tur, cenšos tās nemodināt.
Mani pagātne ne baida, ne pārsteidz,
ir novilkta tai, viena trekna svītra,
bet ja tomēr, tad izliekos:
"Vai esam pazīstami???",
un pagātne atšujās
Taisni otrādi , interesanti aprunāties un pavērot , kā laiks izmaina cilvēkus .
Var buut arii patiikami,bet citaa rakursaa.