Benita, mūsu dzīve ir kā neuzrakstīts romāns, par kādu noilgumu iet runa  
   /Šonedēļ saņēmu vēstuli no policijas, kriminālproces izbeigts sakarā ar noilguma termiņu, zagļi nav noķerti. Paldies mūsu poličiem  
  Bet dzīve kā tāda ... viss, kas tajā noticis, tas ir mūsu un jaunības atmiņās pakavēties, it īpaši, ja kāds tās atsauc gluži negaidot ... ir taču patīkami atcerēties un paanalizēt .... palabot (tikai vairs nav labojams) mūsu nenopietnās rīcības sekas, protams bez jebkādas nožēlas un sevis nosodīšanas. Ir noticis tā kā noticis un bez jebkādas vēlmes, ko mainīt, jo mainot savas dzīves takas ... mums nāktos ko izsvītrot no dzīves, bet tas nav vēlams mūsu pašu interesēs.

Patīkamu atpūtu

Savā dzīvē mēs vienaldzīgi daudz kam esam pagājuši gaŗām ...

https://www.youtube.com/watch?v=833ljtL_quw

    Ansīti, sapratu, kas par zīmītēm .... tās var noignorēt    un ar jaunu sparu dzīvē iekšā  
  Man arī šis sapnī bij atnācis pakaļ, gaišā tunelī gribēja ieraut, bet laikam jau man spēks bij vairāk durvis noturēt  
   ... ar to jau vēl nebeidzās, trīs eņģeļus bij atsūtījis pakaļ, kuriem durvis netika atvērtas, atkal tika atlikts  
  ... trešo reizi lika caur baltiem vārtiem iziet ... neizgāju, tāpēc iegāju amigosā  
           Desmit gadu noilgums, nu ir licies mierā  

Protams, Gunta, pagātni nevar tā vienkārši izmest, arī tagadne nav sliktāka ... va-ne