Siena šķūnis   bez atslēgas  

Nekad neesmu dzirdējusi, ka grābekļus jāmāk turēt pie sevis Parasti saka, vai proti neuzkāpt tam pašam grābeklim..

    Turi vai neturi, tos vienmēr kād ieraudzīs  
        ... tagad vispār tos var likt lietā, daba ļauj  

Mīļākie grābekļi seko saviem saimniekiem pēdās...,
no satikšanās prieka - šamajiem ģībiens gadās !   
kārtējie puni - saimniekam tiek ...

Savai drošībai pat peļa ala neliksies slikti,kur nu vēl grābeklis-aizsardzībai,un ja vēl runa par kotletēm.

Ja iet runa par tiem grābekļiem,kad sieviete saka: Ko grābsties? Tad tie ir pie manis
Ja runa iet par tiem ,ar kuriem vari dabūt no sievas par muguru, tad tie ir drošā vietā
Bet gràbeklis kà instruments-kà kurā vietā, galvenais lai var atrast.

Sen neesi dabūjusi,gribi lai tevi apgrābsta?

Nē   ! Māku, bet neturu   ! Vēl mana vecmāmiņa savulaik sen, sen apakaļ mācīja   -vasarā, sausā laikā, kad dārziem, pļavām un ezeriem nepieciešams lietus, tad visus savus grābekļus izmētā pa pagalmu   ! Kur kuro! Ar zariem uz augšu   !
    Rezultātā cits iemācās sagaidīt lietu, cits pārkāpt, apiet grābekļus, bet es uz tiem virtuozi, ar visu cieņu uzkāpt.