...precīzāk vairs nevar pateikt,kā to izdarījis Armands..."otra cilwēka prioritātes un laime kļūst swarīgākas par sawējo"....ar vienu piebildi...ka es arī jūtos laimīgs,bez mīļotā cilvēka...cik tas ir iespējams reālajā dzīvē...TAS JAU IR JAUTĀJUMS...uz kuru atbildes mums katram būs savas...

Armands visu pareizi pateica,Piebīldīšu ,ka mīla ir jāsaudzē un jāciena.

Nu gan labi rūkts,bet aizmirstam ka mīlestība arī pāriet tad paliek uzticēšanās, sapratne,pieradums.Cik zināms mīlestība parasti ilgst gadu,kas saka mazāk kas vairāk, tad paliek pārējais.MĪLESTĪBA IR MIRKĻA VĀJUMS VAI LIDOJUMS. Patiesībā to vajag izbaudīt jo tas mirklis nav garš tad iestājas rutīna:)

  Kad vēderā tauriņi dejo...

mna love nav

ja Armands precizi noformuleja laimes formulu,ista milestiba ie nesautiga

Tu pareizi pateici, Armand.

Visu cieņu Armanda formulējumam, bet te tik runa par altruistisko uzupurēšanos, vienpusīga mīlestība! Kurš gribētu nonākt kājsļauķu lomā? Ja te mēs joprojām turpinām runāt par dzīvajiem, ne legendām no Šekspīra .....? Mīlestība, kā trausls zieds, Tās pirmās izjūtas ir prast kopdzīvē ar partneri, iznest cauri visai dzīvei. Te ir vajadzīga sirds gudrība un uzupurēšanās, būt atbildīgam par otru un katru dienu, kaut ar noplūktu puķi pie lieveņa, prast pārsteigd mīļoto otru pusīti. Ar viss mazāko nieciņu prast radīt saviļņojumu otrā ... Kaut kā tamlīdzīgi... Varbūt precētie domā savādāk?

Tas nenozīmē neko...................

Milestiba ir saparashana par to eksistenci, kad tu to esi pazaudejis vai ari baidies pazaudet