diena no dienas paiet ikdienas ruupēs par izdzīvošanu...un atnāk muužs....Juusu domas?.....
Keywords: dzive - darbs4
Sveika. Šorīt pārlasīju vienu rakstu žurnālā, kur tēvs, zinot, ka viņa dēls neārstējami slims, saka: "Manas ikdienas lielās problēmas pēkšņi šķita sarāvušās pavisam niecīgas".. Un, zini, neieslīgstot personiskajā, gribas teikt to pašu: Mēs paši vairojam šīs skumjas, bieži pat tad, kad viss ir tikai nosacīti bezcerīgs. Jā, atstājam par daudz maz vietas tīram priekam. Par to, kas ir.
Ja pats būsi rūgumpods, tad arī citi pret tevi tādi būs. Ņem dzīvi ar siltumu un sauli. Mēs dzīvojam laimīgā zemē- mums nav karš, nav zemestrīces, nav kalnu šļūdoņu, vai viesuļvētras. Kādēļ esi uz šis pasaules piedzimis- lai iemācītos pats rūpēties par sevi un palīdzētu citiem . Ar smaidu un sapratni var daudz ko vairāk panākt un uzvarēt skumjas.
Nav jau par ko priecaties. Labi, var jau tur paris reizu aizlaist kada celojuma, bet tapat pec tam viss sakas no gala, - darbs-majas-darbs. Skumigi vienam, bet labak vienam neka dzivot ar cilveku, kurs gremde gan fiziski, gan emocionali...
Driz bus vasarina un, vares laist uz nudistu pludmali.
Biku atkārtošos.....
Tu–dzīvē šajā !!!
Tā Dvēselītes skola–pasaule šī ,mazā ....
Tu–tikai auklīte kas Viņu,skolā šajā ,ved !
A ,skola Viņas , tas nav tikai prieka–kā jautru atrakciju parks un te nu
Viņai jāiziet ,savā izaugsmes programmas ,ikkatra klase un vēl ar individuālu
mācību programmu kura ,diemžēl jau,nava nemaz ar tik rožaini jauka un viegla ...
Programmu neapgūs,neiemācīsies tiks atstāta uz otru mācībgadu –citā
dzīvē un jau ar citu tāspat klases "programmu"
Tā ka nav ko slinkot,nav ko pūst bet vajag mācīties... lai,tā mazā,
kad jau atskanēs tas, Viņas skolas–baznīctorņa ,zvans uz citu klasi–nākošo
iet Dvēselīte raiti ,braši !!!
Bez skumjām nebūtu prieka,gados jaunākiem vairāk prieka,gadiem ejot otrādi.