domāju,ka jā

Noteikti nē! Tikai katrs pats sev ir "barometrs", cik daudz to darīt.

taa ir sevis lutinaašana!

Ne vienmēr. Reizem var arī sevi pažēlot.

  Neuzskatu, ka tā ir vājuma pazīme! Mēs nemācēsim pažēlot līdzcilvēkus, ja to nepratīsim darīt paši ar sevi.

normala paradiba...

Mēra robežās sevi ir jāžēlo, ja ne pats , tad kas

Sava zina gan.Bet tas jau nav tragiski,ja tikkai nepaliek par tradiciju.Ai Esam tacu cilveki,nevis masinas.

Savā laikā lasīju vienu no Imanta Ziedoņa epifānijām un tur bija šādas rindiņas, "Žēlot es varu citus, bet ne sevi! Sevi es kā skrējējs beidzamā skrējienā triecu." Nu tā kaut kādīgi. Ceru mani piedos autors par neprecizitāti, bet galveno domu es paņēmu dzīvē līdzi!

Ko darit,ja jaucas burti-esmu anilfabets-gazu,vai gaazi?Ka Latviskak?

Tā ir slimība.Sevi ir jāmīl saprātīgās robežās.

Citreiz vajag sevi paželot.

es domāju ka jā! jo ja cilvēkam ir slikti un viņš sāk sevi žēlot tad bieži vien tas ne piekā laba nenoved! sevi žēlojot var izdarīt daudzas muļķības!

Jā !   Svā garā ir vājš !

nedomaaju ka taa ir vaajuma paziime,daudzi sevis nepazheelotaaji izlaadeejas uz citiem vai vel nez kaa un ko sadara kas ir pilniigi garaam.....

klusībā pie sevis-jā,var pažēlot,bet,lai tas nepaliek par ieradumu.Sabiedrība sevis žēlotājus necieš.

Ar mēru sevi pažēlot ir saprātīgi, tas piederas pie sevis mīlēšanas. Ja būsi kā nodzīts kleperis, nebūs spēka ne sevi, ne arī citus mīlēt.

Un pretējais būtu - pašuzupurēšnās, sevis mocīšana un veselības bendēšana ? . . . varbūt nevajag uztvert sivis žēlošanau kā žēlošanos vai čīkstēšanu - un viss būs kārtībā ;))))

to var pieliidzinaat.stipraakam instinktam ko cilveekam ir iedevusi daba.....passaisardziibas instinkts.....bet cilveeks,kurss nemiil sevi...vai vispaar ir speejiigs kaadu miileet......?

nu var ta  teikt