iegūstot imunitāti pret vilšanos...lidz ko mums tas nebūs būtiski....arī vilšanās nebūs...tā ir skolas nauda....mācība....kas vairāk sāp...to arī dabūjam

kad sakas attieciibas....NEVAJAG likt uz otru cilveeku nekadas ceriibas ,atbildiibu un domaat,ka tas tuuliit piepildiis tavu dziivi!!!,utt...vienk.laujies procesam!!! izbaudi to,kas notiek!!,neviens nezin kaa buus un cik ilgi...nemitiigi par to domaajot zuud mirkla burviiba un rodas nevajadziiga spriedze....

Sievietēm patīk nospraust mērķus, cerības, ka būs tieši tā un ne savādāk.... Un pašas pēc tam brīnās, ka ir vīlušās.
Kad reiz sievietes nāks pie prāta un sapratīs, ka jebkurš vīrietis KĀDREIZ kaut kādā veidā pievils, vīrieši ir tādi radījumi (vāji). Viņi pakļaujas visādām vājībām ir atkarīgi no viskautkā, pakļaujas spiedienam no malas un t.t. Kā sievietes to nevar saprast?

Pārvarēt bailes... Viņas var izrādīties stiprākas. Diez vai tā būs, ka nebūs bail. Bail arī tiem, kas saka, ka nav. Veidojot attiecības vienmēr pastāv risks, ka tas otrs sāpinās (neesam jau svētie). Un var baidīties un mēģināt...

Nepamēģināsi - nuzzināsi.

nav cerības  - nav vilšanās,

     Ir jāpalaiž prom ,lai aiziet.Jo tas nav tavs,ja esi vīlusies tas nenozīmē,ka visa dzīve ir pa galam.Tici man dzīve tikai SĀKAS.

Tas, kas būs īstais (ā) liktens lemtais (ā) - nepievils un nesāpinās.  

Ņem nākamo...varbūt vilšanās būs mazāka!

Mācīties no savām kļūdām un censties nepieļaut tās nākamajās attiecībās..., tad būs arī mazāks risks vilties un tikt pieviltai.

man šķiet, ja pretī būs īstais cilvēks, bailes vilties pazudīs pašas no sevis. bet līdz tam nākas kā tumsā taustīties pa purvainu apvidu cerībā nekļūdīties...  

Vienmēr paliek cerības stariņs,ka nākošais cilvēks būs mīļs,labs.

nu ja ta ir..
galvenais meginat veidot attiecibas,jo ja nemeginasi ,
kurs tad tava vieta to daris..!!!

Krievu teiciens -" pavtareņije - mats učenije ".