Atceros, ka dzīvei ir ne tikai melna puse

ja mīli kādu, tad viņš arī paliek sirdī gribi to vai ne. un atceroties labo, skaisto kopā, tās sāpes ir citādākas. to, ka nav, mainīt vairs nevar. atliek mīlēt to, kas palicis.

Te pal'īdz tikai laiks, kas ir labākās zāles pret zaudējuma sāpēm. Ar izrunāšanos vien ir par maz.

darot kaut ko radošu, es, piemēram, gleznojot. Sanāca ļoti smuki darbi un jā laiks arī nepieciešams, lai visu saliktu pa plauktiņiem.

nedomāt kā būs sliktāk nekā bija,jo apkārtēja dzīve nemainās. Mainas tikai mūsu uztvere un mūsu attieksme.mācīt sevi -saskatīt pozitīvu tagadnē un nākotnē,mazāk atskatoties uz pagājušo laiku.  

Kad man nomira meitiņa,sirdī kaut kas salūza...sāpes pierimst,bet ne jau sirdī,tur to tukšumu ne ar ko neaizstāt...