Neteikšu- nervozu, bet- mazliet depresīvu gan.
Tik ļoti gribējās līdz jūriņai, vakar, nesanāca benzīnam, elementāri.
Labi, varu neēst kādu laiku, varu ieekonomēt uz to un šito, bet....naudas trūkums padara atkarīgu.Tas man galīgi nepatīk.

Pavisam notiekti ...tas mani loti ierobezo bet ne garigi ...vispar jau taa jo mazak naudas
varbut jo sis saks domat par garigam vertibam ...bet ja ta padomaa ar tuksu vederu jau ari ta isti nepadomasi vairak ka tikai par maizes riecienu .

Nauda ir jānopelna,jāprot dzīvot,tā no gaisa nekrīt!  Nauda ir Velns,jo vairāk ir,jo vairāk gribās,cilvēkam nekad nav par daudz,kaut zin,ka kapā līdzi nepaņemsi...Man naudas pietiek,pat jāstrādā nav!!!    

Nauda, protams, nav galvenais dzīvē, bet tā ārkārtīgi nomierina, ja tā ir..

Protams,jo nav ko tērēt!

Ja mājas viss ir tad var paciest līdz tai algai,bet kadām rezervēm jābūt.Vismaz nau jaulauza galva,ko pirkt un vai tā ir pirmās nepieciešamības prece.

Labs jautājums.Naudu sākam vairāk cienīt un visi esam ekonomisti palikuši.Nesagādā raizes naudas trūkums,jo plānoju to visam,lai sev neko neatteiktu un neķertu kreņķi-viņas ir tik cik katram nepieciešams un ne vairāk.

Bez naudiņas ni un nē, nekādi prieki nav, tik ar pabalstiem- eksistence.