Šeit es runāju par mūsu sadzīves normām un kā mēs izturamies pret apkārtējiem ... kļūdāmies mēs bieži, bet kad kļūdīšanās pārtop par regulāru noteikumu pārkāpšanu?
Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Noteikuumu pārkāpšana un kļudīšanās ir pilnīgi atšķirīgas lietas! Kļūdas pieļauj, nezinot, bet apzināti pārkāpjot - tā vairs nav kļūda! Kaut gan - kas tos noteikumus izdomājis? Un ko nozīmē sadzīves normas? Stereotipi, nekas vairāk, kā mietpilsonisko uzskatu kultivēšana. Katrās attiecībās savi noteikumi, likumi, par kuriem jāvienojas, un tad var runāt par to ievērošanu.
aizliegtais auglis ir salds
taapeec jau tie ir noteikumi...kurus vajag paarkaapt
Tā jau ir necieņa pret otru cilvēku...
Tad, kad esi gatavs pilnībā uzņemties atbildību par tā pārkāpuma sekām, lai kādas tās būtu.
bet tik bezkaunīgi un atkārtoti kļūdās mūsu valdība,un cieš latvija!!!!!!
Ir slāviem vecais labais teiciens Avois pranesjot.....tādā stilā tapēc arī notiek....
Tiek piedots viss tas, kas notiek nejauši, bet smagi sodīts tiek tad, kad tas tiek darīts apzināti...
Par apzināti darītām kļūdām vajadzētu sodīt.
Gudrs cilvēks mācās no svešu cilvēku kļūdām
ja cilvēks apzināti kļūdās, tad šai personai jāgriežas pie ārsta
Vienu reizi kļūdīties, -kam negadās; divreiz līdzīgi kļūdīties ir sagadīšanās, bet kārtējo reizi, -tā jau ir likumsakarība. Teica ezītis nokāpdams no kaktusa ................:D
Ikviens cilvēks var kļūdīties, bet lielākai daļai cilvēku – aizrautības vai intereses dēļ – uz to ir sevišķa nosliece.
Džons Loks
Tas notiek tad , kad mēs par kļūdām neatbildam un pamazām tās pārvēršas par visatļautību.
Pēdējā laikā saskaros ar to, ka MELOŠANA mūsu cilvēkiem ir kļuvusi par elementāru normu. Teiksim- teikt, ka kaut ko esi padarījis, zinot, ka neesi- nu tam nav nozīmes ko un kā- sākot ar parādu atdošanu, beidzot ar vēstules iemešanu, vai ierašanos kaut kur... Pasaka- ka ''jau pārskaitīju, jau nosūtīju, būšu un tt''- taču kad pēc 3 dienām redzi ka nav, neizdarīja, neieradās- konstatē FAKTU- tendence ir APVAINOTIES,- jauns veids MELOT, un nepildīt solījumus, noliedzot savu vainu un nekompetenci.
Man tas liekas, ka šobrīd tas ir pilnīgi bezpriģelā- un liela daļa cilvēku saviem vārdiem nepiedomā vispār. Un pat uzskata, ka SOLĪT kaut ko un nepildīt, NAV kaut kādu noteikumu pārkāpšana, melošana vai vispār negodīga rīcība.
Tas man liekas sāpīgākais- apkārtējo attieksme pret līdzcilvēkiem.
nu ja kludities ir katram sanak ,bet apnzinat to darit ,tas neder