es neaicinu nekadus,ja kads aicina apstiprinu,tikai neapstiprinu tukšās vietas,cilvekus bez sejas

Cilvēkus ar humora izjūtu,aicinu cilvēkus ar līdzīgu domāšanu,saprātīgus,piklājīgus.Virtuālai draudzībai nav ne vainas,iegūsti jaunas zināšanas ,pasaules uztveri.

Galīgi nav svarīgi, kur un kā. Ir cilvēki ar kuriem ir patīkami parunāt - pa telefonu, aci pret aci, vai te pat blogā. kāda starpība? jebkura komunikācija ir komunikācija. mainot saskaitāmos...

Arī es pats neaicinu,jo >Ja šis cilvēka ar saviem komentāriem izraisa simpātijas,un ja jūtu ,ka viņam mana klātbūtne šeit neizraisa negatīvas izjūtas,tad viņš jau ir draugs...Piekrītu Andim-jauni draugi,dod jaunas zināšanas un galvenais-POZITĪVAS
EMOCIJAS!

Vienīgais,kas atgrūž,ir ieciklētie uz sex,"nopietnām attiecībām" un ticības sprediķotāji.Bet tā jau ir forši,palasīt,ko domā citi,padomāt,ko domā par uzdoto jautājumu pats.Un es domāju,ka cilvēkam ir vajadzīgi draugi,lai kādā vidē tie neatrastos.

Paslaik pat tadu istu kriteriju nemaz nav.Virtuali izteikties,pajokot.Vismaz pasam ta liekas.Dzivosim redzesim.

Obligati!Ta mes spejam parupeties Viens par Otru.Sazinaties.Uzzinat,ka jutas Otra Pusite...Tas ir Butiski.

  Reizēm jau gribas parunāties...

ja ir forssi ar kadu pasist klaccu...un te tiesam ir interesanti cilvecinji!

Īpaši nevienam neuzbāžos, ja uzaicina padomāju vai apstiprināt. Sarakstīties var arī bez uzaicinājuma draudzēties - protams ja ir kaut kas kopīgs par ko parunāt...

Ko var zināt.....tāpat kā dzīvē.....

Es nevienam ar savu draudzību neuzbāžos. Ja kāds vēlas un aicina, tad parasti min arī iemeslu, ja ne, pajautāju, jo tukši cipari draugu lokā man nav nepieciešami, nekolekcionēju. Bet šāda virtuāla draudzība bieži vien pāraug īstā, reālā.

vai draudzēties ar sevi?...kam tas nepieciešams

nu es domaju ka ir nepieciesam ,bet tomer realaja dzive ir labak draudzeties.

Man iepatikās salīdzinājums, "mainot saskaitāmos...", ne katru dienu mēs tiekamies, lai vienlaikus apmainītos domām, tāpēc, mūsu draudzība līdzinās ar mainīgiem saskaitāmiem .............................................superr
Es nevienu neaicinu draudzēties, bet tas nenozīmē, ka es jūs visius nemīlu. To, ka mēs šeit apmainamies ar domām un uzklausam viens otru , izrādot iecietību, nepieminot atseviškus ..., nekautrējoties, to var nosaukt par draudzību! Bet tie, kas mani pieņem tādu kāds es esmu, visus apstiprinu ................................