vai tā nav tava izvēle, ko darīt ar krāpēju? tu taču viņu pazīsti labāk un zināsi vai dod otro iespēju vai otru iespēju krāpt.

Dot iespēju Otrai Krāpšanai-nē-Nekad un Nemūžam!:)
Drīzāk gan nožmiegtu!

Ar kādu pārgulēt, tīri fiziski, ir dzīvniecisks instinkts. Vīrietim vienkāršāk, - savu lietu izdarīja un aizmirsa.! Vīrietim tas notiek spontāni( tas neiesaista šajā procesā jūtas, bet gan instinktu un formu(domāts figūra)).! Tas vienmēr atgriežas pie ģimenes vai pie savas iemīļotās draudzenes. Bet kas attiecas uz sievieti ( arī viņai ir instinkti ), tad te ir sarežģītāk.Kāpēc.? Tāpēc, ka vienkārši bez iedvesmas vai mīlestības precētai sievietei atdoties vīrietim tā vairs nebūs ne krāpšana, un ne kas cits kā tikai "maucība".! Sieviete nevar atdoties bez jūtām.! Lai tās rastos ir vajadzīgs, nepieciešams laiks.! Tātad tas jau ir ar apziņu un nolūku.! Sievietes, kuras sper sānsoļus es apsaucu par atkritumu vai samazgu  spaiņiem, - tām nekas nav svēts. Kā jau teicu , ar vīriešiem ir savādāk..... Var būt esmu konservatīvs savos spriedumos, bet tādi ,nu, man viņi ir.!!!! Arī nevienu neaizstāvu, jo visi mēs esam dzīvnieki.! :))

Jā es devu tādu iespēju.

Iespējams, ka dotu, tik aizmirst grūti...

[jja es tadu devu,un tagad par to esmu loti laimiga.....

piebalsojot a u... parasti mēs necenšamies iedziļināties iemeslos, bet vai ka to derētu izdarīt, jo ne jau vienmēr šī krāpšana ir sekss, reizēm tas ir flirts, tikšanās, sarunas... nevainīgs līdz tam brīdim kamēr tiek pārkāpta sarkanā līnija...

Laiks dziedē visas rētas..... nedzīvojam jau uz vientuļas salas. Kurš gan nekrāpj ...kaut vai domās....

nu nu-iemmesls jazin!?
otru iespeju jau vari dot,bet iepriekseja ka ena vilksies nopakal un ticibas 100% vairs nebus!!!

kapec nedotu,dotu gan jo cilvex no kljudam macas un cilvekam otru iespeju ir jaiedod vismaz ljaut pieradit ka cilvex spej ari labot savas kljudas,bet ja pieljauj otru  iespeju tad ir tikai viens vards : '' Ardievu! ''

Aga...atriebtos,aizmirstu,un atriebtos vēlreiz...;)
   Meibi dotā iespēja vajadzīga abiem....!?!

Pamēģini sasist krūzi un tad to salīmēt - katru dienu uz to skatoties, atcerēsies, kā un kas notika...

Mana dzīves pieredze rāda,tomēr labāk ne,jo tas ir kā narkotikas,esi iesācis,gribēsies vēl....un tad jau būs dubulti pārmetumi ..ja esi godīga pati tev tas sāpēs,jo tu spēj būt godīga,bet kāds to nav spējis,un domāju,tur nav nekādu attaisnojumu...arī manā dzīvē ir bijis daudz situāciju,kas varēja pārvērties par krāpšanu,bet es mīlu savu cilvēku un to nedarīju,viņš to izdarīja drīz pēc kāzām,var teikt iemesla nemaz nebija,vienkārši vīrieša instinkti...nu piedevu ,bet ik pa brīdim turpinājās meli un ...tāpat beigās aizgāja,jo teica,ka esot daudz pāri darījis,es to pieņēmu,jo tiešām sāpēja tie meli...
ja mīlēs,tad nebūs tev jādod iespēja,bet gan viņš pats neuzbāzīgi atgūs tavu milestību dabiski un bez visādām skaistām runām un iemeslu attaisnojumu meklēšanas...pirmkārt esi godīga pret sevi un pati izlem vai tu gribi,lai atgriežas,vai nebaidies ,ka var atkārtoties un ..tas viss tavās rokās,jo viņš var teikt daudz ko un mēs te arī,bet jālemj tev pašai:)

Grūti pateik, bet šķiet, ka mēģinātu uzzināt iemeslu...

Skatoties, cik ļoti tas cilvēks man būtu dārgs, ja es viņu patiesi mīlētu, tad dotu otru iespēju, bet tad būtu ļoti piesardzīga, jo pēc vienas krāpšanas var sekot otra, treša un tā tālāk...ja tas notiek, tad lai labāk -iet ratā

Krāpt jau var daudzos veidos un dažādās situācijās (ne tikai attiecībās starp intīmajiem partneriem). Visbiežāk jau šādus jautājumus uzdod, ja piekrāpj mīļoto attiecībās. Piekrītu tiem, kas min, ka nav jau zināms iemesls krāpšanai. Tomēr nevaru piekrist tam, ka viena pagale nedeg. Var arī degt, ja tam par pamatu ir otras (krāpjošās puses) brieduma trūkums. Un ja krāpnieks ir nenobriedusi personība, tad... krāpšana atkārtosies, ja vien līdz nākošajam potenciālajam un īpaši spēcīgajam vilinājumam nenotiks emocionālā un garīgā izaugšana no zīdaiņa autiņiem... :)

Visi cilvēki kļūdas... tu nevari zināt, kas ar tevi būs nakotnē un kā tu rīkosies, var gādīties, ka tā cilvēka vietā varētu būt ikiens... ko tad? pašai gribētos saņemt otru iespēju? Protams, situācijas ir dažādas un katrs gadījums ir personisks un individuāls

Viens klasiķis ir teicis, ja kāds Tevi piemāna, neuzticies viņam nekad....
Kad par savu uzticēšanos, labestību, esmu saņēmusi kārtējo sitienu, es iedomājos par šo teicienu un sapratu, ka tā ir sen pārbaudīta patiesība.
Bet vaina ir mūsu domāšanā- mēs visus vērtējam un par visu  spriežam pēc savas attieksmes un rīcības, Tāpēc jāpiekrīt, ka klasiķim ir taisnība, ja kāds ir orientēts uz blēdībām, krāpšanu , viņš pie izdevības izmantos to.
Personīgi es cenšos izprast krāpnieka motivāciju, jo arī zvērs iedzīts slazdā, aizsargāsies un uzvedīsies ne tā kā ikdienā.Tāpēc atbilde varētu būt tāda, ka varbūt dotu iespēju laboties
Ar cieņu INA

Mūs regulāri vairāk vai mazāk atklāti krāpj (valst, reklāmas, ekonomikasun sociālā vide, gadās - arī tuvi cilvēki,  reizēm cenšamies piemānīt pat paši sevi). Mēs tam ejm cauri un pamazām kļūstam "cieti", apaugam ar "biezu ādu".

Nekad nesaki "nekad", bet otra iespēja varbūt būtu pēc ļoti ilga laika un daudziem apliecinājumim, ka ir kas saprasts, nožēlots un labots.

Bet tā ka pirms - tā vairs nebūs nekad.

Armanc.

JJa es mīlu cilvēku, tad piedodu visu, jo pieņemu viņu tādu kads viņš īr!!! Un tā arī ir īsta pārbaude - vai mīlu..