Kas tur ko baidīties,tā ir pāreja no viena agregātstāvokļa uz citu.Vielas nezūdamības likums.

Jūs varat plānot to dzīvīti arī pēc Nāves,
bet es-Es dzīvošu šodien un tagad!

no nave sgan nebaidos :D

dzive pec-ticet,neviens jau nav nacis no turrienas un pastastijis par to man!!!
nave-kad bus lemts tad naks(bail jau nav no naves,bet no veida un atruma kada vina pieklauve pie tavam durvim!!!).

Jaa ,bet tikai bernos!

Ļoti baidos no tā brīža, no nezināmā PĒC TAM.

Man nepatīk kopējie kapi un nāve ar nesimpatizē! Baidos no bērnības. Vecāmāte teica, kad jābaidās no dzīvajiem,bet no mirušajiem, nē. Un kad kļūšu vecāka bailes pazudīs, bet ziniet , nepazūd! Tāpēc dzīvosim ar prieku, ik katru dien!

Visiem kas saka, ka netic - netici

kas nava aptaustams ta nava taisnba domaju nava

Ticu nāvei pēc dzīves!

Jā!

Saka jau ka esot.Kad nonākšu tur,tad pastāstūšu visu.Vai baidos.Protams,nebaidās tikai muļķi,bet jāpienem viss tā kā ir

Kāpēc tu domā par nāvi?

1.Vai ir dzīve pēc dzīves? Kāda ir tā netveramā robeža starp dzīvību un atrašanos ārpus tas, starp eksistenci šajā pasaulē un pāreju mūžības elpas skartajās dimensijās? Šie ir mūžīgi jautājumi, turklāt viss, kas saistīts ar pirmsnāves fenomenu - tiem īpašajiem apstākļiem un pārdzīvojumiem, ar kādiem mirušie pamet šo pasauli, - joprojām ir viena no izteiktākajām tabu tēmām, jo atrodas ārpus mūsu apzinātās pieredzes robežām..

2. Vai baidies no nāves, vai nebaidies - tā atnāks tik un tā.

Iespējams,ka ir tādas pārdzimšanas..Iespējams,ka katram ir sava misija dzīvē un katram notikumam dzīvē ir jēga..Varbūt nāve ir tikai kārtējās dzīves beigas uz šīs pasaules.Cik cilvēku,tik viedokļu...

Neticu,neviens no turienes nav atgriezies.

man nau ne jausmas ticet vai ne ta ir lemts un ta bus

es nezinu, kas tieši ir pēc nāves, bet esmu pārliecināta, ka paradīze tā nav.