Jo divi ceļi vienmēr saiet krustcelēs.

Njuu tad dziive vairs nebuutu dziive..un nebuutu interesanti dziivot.. :)

Galvenais,lai nav vienmuļš,un vienmēr ir kāds ceļojums uz neapskatītām vietām,un lai līdzi ir,kas ar tevi var doties.

tapec lai cilveks varetu kludities un macities no kludam

pārmaiņas  - gribētas , negribētas, negaidītas vai beidzot sagaidītas. Mūsu vēlēšanās un rīcība krustojas ar līdzcilvēku vēlmēm un rosību

Lai mēs neaizmirstu par saWu izvēles brīvību... nu, un tās noteikumiem!

Dzīve piedāvā krustceles, lai pārbaudītu vai cilvēks zin ko vēlas, vai, lai dotu iespēju ko mainīt!

Lai mēs neierūsētu!

Viss ko "mēs" sava dzīve sastopam, tam visam ir viens mērķis- Pilnveidot mūs. Bet tas viss darbojas, ja mēs to velamies pieniemt!!!

Lai cilvekam būtu iespēja izvēlēties un izvērtēt prioritātes!

Izvēle vienmēr bijusi saprātīgas būtnes prioritāte,-krustcelēs nonākam,jo vienmēr pastāv iespēja izvēlēties starp labu un varbūt,- ko vēl labāku,-dzīve nestāv uz vietas,-notikumi tai virzās līdz neatkarīgi no mūsu vēlmēm piedāvājot jaunas iespējas!

Lai nepaliktu garlaiciigi!

Krustceles  dažiem cilvēkiem atkārtojas ik pēc noteikta perioda --tā esot pārbaude no kosmosa  { Dieva}, manā dzīvē krustceles atkārtojas ik pēc 5 gadiem,tici vai nē bet fakts.    

Tas ir tāpēc, lai tev nekļūtu garlaicīgi un lai ik pēc kāda laiciņa tev tiktu piedāvātas vairākas iespējas, bet pa kuru ceļu iet, tas jāizvēlas tev pašai...