Keywords: Attiecības38711
Ja nu vienīgi sēžot netā ir tāda sajūta , ka kādu laiciņu esi pabijis lielākos plašumos.
Ljoti reti,praktiski nekad
ja es tai pasaulē vien, jāglābj kad sava personīgā pasaule
..tikai ar savu mazo pasaulīti.
nezinu vai visu pasauli,jo neesu bijusi visaa pasaulee :))
jutos labi saveja :))
Reti.
ja pirkstu iebazisu modema tad busu loti tuvs :)
Man mana pasaule svarīgāka par lielo. Ja būšu saskaņā ar sevi, vieglāk ar pasauli tikt galā.
Man vis svarīgāk justies komfortā ar sevi un savu pasauli.....un kas man daļas, kas notiek ārā......plašajā pasaulē, ja tikai tā tiešā veidā neietekmē mani......
Tā jau būtu ļoti īpaša spēja- justies vienotam ar VISU pasauli... Pat interesanti palika iedomājoties- kā tad šāds cilvēks jūtas?Par sevi varu teikt- nu ir bijuši brīži , kad liekas(!?)- esmu kaut kā liela un mērogos varena sastāvdaļa, bet pārsvarā tomēr- man tas piederības jautājums nav aktuāls.
1. Mozus grāmatas 1. nodaļai ir kosmiska perspektīva, bet 2. nodaļai — Zemes perspektīva, kuru papildina daudzas detaļas: te tiek pieminēti lauku krūmi un zāle, ūdens no zemes, tad tiek aprakstīta cilvēka radīšana, pa vidu iestarpinot Ēdenes dārza aprakstu. Četras upes plūst no Ēdenes dārza. Tiek pieminētas lietas, kas interesē tikai cilvēku — zelts, aromātiskie sveķi un onikss.
Šajā stāstā nav laika elementa, izņemot īsu atsauci nodaļas sākumā par radīšanas secību. Šajā nodaļā sākas mijiedarbība starp Dievu un cilvēkiem — Dievs runā ar cilvēku, dod pavēles un atrod tam “atbilstošu palīgu”. Otrajā nodaļā Dievs runā tikai divreiz. Pirmo reizi ierunājas Ādams un kļūst par centrālo runājošo personu.
Bieži jūtos īssavienojumā ar pasauli! Tāds pasmags raksturs....