Tad jānēsā grābeklis līdzi un staigā kur gribi ! Ja deguns būs gaisā, tad grābeklis būs degunā !

Risks pastāv vienmēr un visur, nekad neko nevar paredzēt.

Var jau arī stāvēt.Bet ejot tomēr ir cerība uzkāpt citam grābeklim.Varbūt mazākam.

Daudzi uzkāps pat tad , ja grābekļa tur nemaz nebūs ...tā ir sena tautas tradīcija , kura jāievēro un jāciena ...

Ja kads tos grabekljus ir parlicis,tad tada iespeja pastav

Jebkurā dzīves situācijā pastāv risks,arī šajā.

Kaadam graabekli (vai tas varbuut geneetiski?),bet kaadam govs plaacenis..

Eju savu ceļu un cenšos tos grābekļus apiet,vismaz mēģinu.Kā saka,mēģināts nav zaudēts!   

A nav ko iet pa vieglāko ceļu,citu iestaigāto ceļu.Ja iesi pa savu:  
   Ja iesi pa tīrumiem,pļavām un siliem,ja iesi kur cilvēks vēl staigājis nav
   Pat aizvērtām acīm, ej droši uz priekšu,dzen projām šīs domas,tur grābekļu naf
                                                                                                   (ako)

Newienam nesaki, pa kuru ceļu iesi, tad newiens nezinās, kur to grābekli nolikt...

Risks pastāv vienmēr, bet ja neiesi pa citu ceļu aiz bailēm no vecā grābekļa neaiziesi nekur.

protams ka pastāv :(

Nē ,tas jau būs cits grābeklis.

Ko darīt trešo reizi,ja divas jau ir bijušas?

kas neriskee nedzer shampanieti:))

Ej par kuru ceļu gribi,ja vienreiz uzkāpi,tad uzkāpsi arī citu reizi,Cilvēks nav lops,kas visu atceras!...  

   Esmu gaajis pa visaadiem celjiem, bet nekad nav sanaacis uzkaapt ne uz viena graabeklja. Skatos, ka daudziem gan ir sanaacis uz viena un taa pa$a un veel divas reizes. Tak skatiities vajag.

bet vai tāpēc nemēģināt iet???

Vienkārši-nenētāt- kapļus,grābekļus, kur pagadās!