piedzērušam ticēt būtu naivi..bet no otras puses - kas nedzērušam prātā, tas piedzērušam uz mēles..p vot ej nu sazini - moška skaidrā prātā to atzīšanos nevar pateikt.. a apiedzērušam mēle mīksta un prāts aizmiglots..ppp

zināma daļa patiesības ir  gan, ka iedzēris pasaka to, ko nav drosmes izdarīt skaidrā prātā...bet neko labu tas,protams, par vīrieti neliecina...ar šādu rīcību viņš tikai apliecina savu mazdūšibu...

nezinu kā ir ar to dūšību vai mazdūšību, tām stervām jau laikam labāk zināms, bet katram cilvēkam ir pacietības mērs. "zāģējiet" ar savām pārgudrībām un stulbajām iztaujāšanām nedēļu, divas, nu trīs... tad arī redzēsiet, var ticēt vai nevar. kad tam pacietības maisam gals sprāgst vaļā (un viņš vienmēr sprāgst, agrāk vai vēlāk), tad jau ir par vēlu vērtēt taisnību vai nepatiesību, tas jau ir izvirdums ar lavu, akmeņiem un arī dūmiem.
Visvairāk mani izbrīna tas, ka pēc šādiem gadījumiem tās bābas vēl pašas sūdzas un kaut ko dirš par nesavaldību vai vēl ko, šām pašām pat prātā nekad neienāk meklēt iemeslus savā uzvedībā un mutes palaišanā.

Lielu daļu pasakam arī tā kā ir.

To ko skaidrā domā.

es tos vispar neutveru ,neka,ta ir tad tuksa muldesana