Viss būtu atkarīgs no tā, kāpēc man ir vairs tikai šīs 5 minūtes. Ja tas ir bads, tādēļ, ka man valdība ir atņēmusi iztikas līdzekļus, vai ārsts, kurš man atteicis palīdzību tikai tādēļ, ka man nav naudas samaksai, bet, ja es vēl spētu iet vai braukt un paspēt, tad legāli vai nelegāli iegūtu ieroci un ietu paņemt kādu, no šādiem mana likteņa lēmējiem, sev līdz. Domāju, ka jūtot to, kas ar mani var notikt, no draugiem un mīļajiem būtu jau sen atvadījies un nokārtojis arī citus rēķinus ar dzīvi.

Labāk jau nezināt, kad pienāks šīs pēdējas minūtes... iespējams, cerētu uz brīnumu!

Uzpīpētu