Laikam esmu pārāk pakļauta savām cilvēciskajām kaislībām, lai atteiktos no mīlestības par labu valstij...
Nevarētu es būt Izolde - ni un ni...

Nu nē,es labāk mīlu sievu.

Krāpjot mīļoto sievieti, rodas nemitīgi pārmetumi (gan pašapziņas gan apkārtēsjo), savukārt, ja reiz esi kļuvis valsts "goda kalps " par sānsoli tevi pat neievēros un pašam ar "sirdi " vieglāk, jo kas zin' varbūt, ka pēdējā prieka reize

Interesanti , vai valsts manis dēļ būtu ar mieru no kaut kā atteikties ? Domāju , ka nē ...Kāpēc tad viņai no manis gaidīt to , uz ko viņa pati nav spējīga ...

Ņemot vērā to,cik daudz valsts dara mūsu labā,es jau nu neatteiktos no mēlestības valsts dēļ.

Drošivien nē.

Galiigi garaam..Ko valsts peedeejaa laikaa ir devusi labu? Pabalstus tik samazina, pensijas arii.Pat ar laiku pensioneeshanaas vecumu grasaas paaugstinaat ar katru gadu par pusgadu.Netaisos es upureet savu miilestiibu, lai tikai valstij buutu labaak.

Es arī neupurētu savu mīlestību dēļ valsts.

patiesībā nevienam no mums statuss to neprasa,ja uz spēles būtu liktas daudzu cilvēku dzīves,kas to,lai zin,kāda būtu izvēle,galu galā no brīvas gribas tāpat vien,to neviens nedara,katram savi pienākumi un sirdsapziņa.

Nu nē.......... valsts par mums nedomā

Man Valsts nekā laba nav darījusi, lai es uzupurētos Valsts labā.Un kur vispār radies šāds dumš jautājums?

Pirmām kārtām,kas ir valsts?

tad kad dzīvošu tādā valstī, kas ir to vērta, tad arī domāšu, bet šobrīd noteikti, ka nē...

Lai tik gaida ar maisu- dikti ilgi vajadzēs tai valstij gaidīt. Mana ģimene  man ir vissvarīgākā.