Pāris soļu nu jau esi tumšajā pusē.

Uz momentu ir pasmagi (tas no tagadējās dzīves, kas man nebeidz kost), bet samierinos ar visu, gan jau, gan jau, pasmaidu un eju tālāk, nav noslēpums, ka uz momentu gribētos atdarīt ar to pašu, bet labi vien ir, ka laicīgi novelku robežu

Nekad neesmu apstājies pie melnbaltā , kur balansēt uz robežas starp labo un ļauno, un patīk man dzīvē iet caur  varavīksni ziedošu .

labais un launais ir blakus viens otram

Klau ! Vari paskaidrot aiz kāda iemesla te jautā par pilnīgi visu - kas tik ienāk prātā ? ? ? ?

   Tā jau tagad pasaulē valda vairāk ļaunā,kā labā.Protams,izsargāties mums palīdz ticība-labajam.Katrs mēs esam indivīds un savu dzīves ceļu un robežu,mēs katrs izvēlamies,vai kalpot gaismai-labajam,vai kalpot tumsai-sliktajam,bet protams par to mums ir katram ir jāatbild un par to mums nāk arī attiecīga karma.

Intuīcija visu pasaka priekšā...........un nekādas robežas nav jāvelk.........

Tas ļaunums jau var arī maskēties , tāpēc jāprot saredzēt ar sirdi ...

No ļaunā izvairos..meklēju labo

galvenais ir domat ar galvu!!

Tas ir individuāli. Kam labs, kam ļauns... Uz svariem neuzlikt...

Loti viegli ...principi jau pasi pasaka kas ir labs vai slikts ...jo kadi principi tada pasvertibas skala un redzejums uz lietam un notikumiem ap sevi vai lidzas ....vis sakas gimene .

Tas nav iespējams, jo mēs paši nezinām, kas ir slikts un kas ir labs. Kas vienam ir slikts tas otram ir labs. Viemam dzīve ir prieka, laimes pilna, otram moku un ciešanu. Vienam nāve ir atvieglojums, otram mokas un ciešanas. Un tādu piemēru varam uzskaitīt ļoti daudz. Kā mēs varam atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts? Kurā vietā varētu vilkt, kautkādas robežas, ja nezinām kas ir labs un kas ir slikts?

Robežas novilkt man nav grūti . Tas , kas man patīk - baltajā zonā . Tas , kas nepatīk - pelēkajā .Tas , kas man kaitē vai ļaunu dara - tas melnajā zonā .