neticība saviem spēkiem,,ir labi kad tādos brīžos blakus ir draugi ,kas iedrošina un tad tā lieta aiziet, draugu atbalstam ir milzīgs spēks.

..otra iespēja ir kaut kas tāds kas vispār ir netverams.................... bet protams ka jādod otra, pat trešā iespēja............

kas traucē:
kūtrums
slinkums
bezcerība
motivācijas trūkums
utt.................................

Vispirmām kārtām- bailes. Bailes zaudēt jau to, kas ir, bailes pēcgalā uzrauties uz kaut ko vēl sliktāku kā ir jau  šobrīd. Otrkārt- nepareizs formulējums- es vēlos, es ceru, es domāju, ka... nevis- man vajag, es gribu, izdomāju -kā, eju un daru.Jā- arī naudas līdzekļu ierobežojumi- kaut kur arī tie var likt apstāties visādām izmaiņām iespēju realizācijā.

Neticība saviem spēkiem.

  Neticība.

Slinkums, neuzņēmība, neticība sev

                                 Laba tēma!
Apsolūti piekrītu un te nav vairāk ko piebilst!
Ceru ka daudziem šeit ir vienkārši par ko aizdomāties!
                                      

Ja kaada iespeeja tev ir riktiigi ieseedusies smadzenees,tad taa dazhreiz pat visu muuzhu seko pa peedaam,neskatoties uz to,ka citi to vien dara,kaa censhas jaukt tavus plaanus...un tas ir taapeec,ka apstaaklji neveido cilveeku,bet gan cilveeks-apstaakljus...

vispirms- kā tauta izteicās- neticība sev, samierināšanās ar savu niecību globālajā mērogā vai šajā dzīves virpulī;
uzņēmības un cilvēciskās drosmes trūkums arī laikam- vieglāk taču ir sēdēt, šūpot kājas un gaidīt, kad Jēzus klimpas dalīs!  

Kompleksi. Sevišķi padomju laika cilvēkiem. Jaunatne ir mērķtiecīgāka.

Gļēvulība un sabiedrības uzspiestie uzskati kas neļauj tev pilnvērtīgi dzīvot jo tev rodas iespēja ka daudz kas nav tā un šitā un tad uzreiz nevari to darīt un nemeiģini..

vieglāk atbildēt kas netraucē   jo kas traucē ir pārāk garš saraksts...es vispār neticu otrajai iespējai...jo viss tek un mainās, nekas nestāv uz vietas, viss attīstās, progresē, regresē........tad kā var būt otra iespēja

nu es nezinu varbut sirdsapzina

Mans gadījums- iespējas /daudzas/ ir palaistas gados.... Un nu vairs tikai atcerēties varu- kā būtu, ja būtu....Nekas netraucēja, domāju, ka vēl ir laiks....

neticiba ka ir iespeja pienakusi