Kāpēc cilvēki savā izvēlē Dievam dod pēdējo vietu?
Keywords: Relīģija.3
Bieži vien tas , kurš neafišē savu ticību , ir vairāk kristietis savā sirdī un savos darbos , nekā tas naskais baznīcā gājējs ... , es varu aprunāties ar DIEVU, sēdot bērzu birztalā ,pie ūdeņiem , pļavā - tā ir mana baznīca ... , un runājam mēs pa tiešo - bez starpniekiem ...
Tāpēc,ka piedzimstot mēs visi esam tīri,balti nevainīgi eņģelīši un mēs esam Dievam pasargāti,jo ticība un žēlastība mūs vada visu laiku,bet izaugot lieliem mēs Dievu esam atstājuši un pēc tam brīnamies,kāpēc mums dzīvē neveicas,jo nemīlam ne sevi pašu,ne Dievu.
Bļāviens ja to dari tu tad tas nenozīmē ka arī citi un ja neejam uz baznīcu tas nenozīmē ka dodam pēdējo vietu, vai ja viņu nepieminam katra vārda gala... Tieši pārlieku liela pieminēšana būtu zaimošana ja nevietā runā...!!!!
Ne jau visi,dažiem Dievs dzīvo sīrdī
Diemžēl pie Dieva tiecamies tikai tad kad esam nokluvuši nelaimē vai bēdās,ikdienā par viņu aizmirstam.
kādu dievu Tev vēl vajag? es atnāku mājās, paēdu vakariņas, noliekos gulēt. Pārvelku deķi sev pār plecu un lūdzos - lai šis tās ieskaites noliek, lai viņai nekas slikts nenotiek, lai man rītu būtu kur iet...
Ko vēl vajag? Kādu, maķ, dievu man? Mana baznīca ir mana māja, un tur, ja paveiksies, būs svētā trīsvienība.