Vai jums ir tādas dienas, kad pilnīgi neko negribās darīt? Un ja ir, ko jūs darāt, lai kaut nedaudz kaut ko padarītu!? :)
Keywords: darbaspars0
Ja neko negribās,tad arī neko nedaru.Toties pēc tam gan ir jāsarauj.Es klausu savu organismu,tas vienmēr zina ko grib.
Špļauj griestos-bet nestāvi apakšā....
kad neko negibas, tad panīkstu kādu brīdi tapat vien- neko nedarot, bet tad pierunāju sevi sākt kaut ko! bet patīkamu. eju fotogrāfēt vai zīmēju, sataisu sev ko garšīgu vai parunājos ar saviem foršajiem cilvēciņiem un iedvesmojos. man parasti sanāk radoši strādāt, tad palīdz apskatīt internetā labus attēlus un ar sagribas kaut ko labu radīt un ķeros pie lietas, vai mūziku saklausos un paceļos līdz tam darba spēju līmenim. tagad vienā dienā izdaru cik kādu laiku atpakaļ pa visu nedēļu noslinkoju no tādas neko negribēšanas.
Tev būtu jāieslīgst dziļā komā ar komas modinātāju, lai pilnīgi neko nedarītu.
Cilvēkiem piemīt slinkums, kas dažkārt ir procentuāli lielāks par vēlmi kaut ko darīt.
Iekrītu dīvānā, sasedzos un iegrimstu lasīšanā... to vienmēr gribas... Un varu tā ilgi ilgi, tik vien pakustēties, lai pārškirtu jaunu lapu. :)
Ja neko negribas darīt tad ieslēdzu internetu.
kā nu ne, ir tādas dienas....cenšos sevi paskubināt, lai tās dienas nepārvēršas nedēļās...:))
ja negribās, tad nav jādara..tam darbam nav svētības..pie sevis esmu novērojis..
Piekrītu Maandy Moorai - sākumā pavaļojos, bet tad sāku jebko, vienkārši...vajag tik iesākt...un aiziet...un beigās tāds prieks pašai, ka no nekā sanāk kas izcils!!!
Ir tādas dienas... piespiežu sevi kautko darīt tāpēc ka vajag...
tad dari to ko gribas.......bet no kaa baidies
sakozu zobus,un saaku dariit,jo neviens manaa vietaa to nedariis