Sevisķi, ja tas prieks ir kādam tuvam, mīļam cilvēciņam, dažreiz mēdz gadīties, ka tas prieks ir lielāks par personīgo. Agrāk es biju strādājis bērnu namā par audzinātāju. Tās ir neaprakstāmas sajūtas, redzot šo likteņu abižoto bernu acīs patiesu prieku. Tad es ne tikait priecājos lidz ar viņiem, bet biju pat laimīgs.

Laikam jau neesu istens letinsh kam labakas vakarinas otrs latvietis. Un man ir prieks ka kadam ir prieks.

Ir labi , ka kāds aplipina tevi ar prieku .

tad esam abi varen priecīgi.

nu kāda man darīšana, lai tak cilvēks tirinas, ja ssim labi...

priecajos kopa ar otru  priecajos ja kadam ir labi

Ja tā otra prieks nav launs prieks,tad jā.

Protams kad jaa,vai nee...........

ja cilveeka daudz zhults , tad vinsh ne tik par cita prieku nevarees papriecaaties, pat savu neredzees..:)

Jā!

  Skatoties par ko tas otrs priecājas. Piedzima bērniņš- priecājos līdz, aizstāvēja disertāciju- priecājos... Ja kād kādu apšmauca un pats priecājas, man gan nav nekāds prieks par apšmaucēj prieku....

jā protams un itsevišķi ,ja šā prieka izraisītāja esmu es  

Priecākos kopā ar sev tuvu cilvēku,dubults prieks.

...man noteikti, es protu priecāties par otra prieku...un zinu, ka tad arī pie manis atnāks prieks

Pavisam noteikti Jā......

Otra prieks man vienmeer sagaadaa dubultu prieku!

lai tak priecajas