gruti bet iespejams

......jā,bet ar nosacījumu........ja ir blakus kāds,kurš palīdz sākt dzīvi no jauna........

dzīve nav rožu dārzs!....bet visu pagātnē nevajag atstāt - jāņem visu līdz un jāmēģina vēlreiz to, kas nesanāca, ja jau reiz tāda vaidzība.....
/otro reizi pat viss sliktais labāks, nez kādēļ, rādās/

grūti. daudziem pat nesanāk tā īsti.

a kur ta bernus likt-atpakal uz pagatni neaizsutisi!

ka divus pirkstus apmizt,,ja ir nauda

nebut ne, viss jaunais dzimst sapes, gruti pat loti. bet bez pagatnes nav tagadnes un bez tagadnes nav nakotnes

Ja ir veelme un miilestiiba, un galvenais , tas ir abpuseeji, protams ka var

Nekur nekas nav jaatstaj un nemaz nevar,tapat ka nevar sakt dzivi no jauna.

Nepatīk pagātnē rakņāties,daža lietas sāpīgas.

Lai cik mēs mēģinātu visu atstāt un aizmirst, mums tas neizdodas jo pagātne pati mums seko, ja ne atmiņās, tad ar mūsu paveiktā sekām.

Prāsītu zinān]mas piepūles.ir lietas kuras ne visai atceros.

nav viegli, bet ir brīži, kad tas ir vienīgais veids, kā mainīt dzīvi.

Viegli, ja pats(i) neatgiežas šajā pagātnē, ja ir spēks atstāt un skatīties tikai uz priekšu.

Tas ir grūti,bet ne neiespējami.Bieži vien paši nemaz tā īsti negribam,jo vieglāk ir staigāt pa ierastu taciņu.Atmiņas var palikt sirdī un arī ne visas-nepatīkamās tomēr pabālē ar laiku.

Visi zin atbildi uz šo jautājumu... un katru gadu.. katru mēnesi... visu laiku kāds kādam to jautā, pats zinādams atbildi, bet vēloties atkal un atkal pat to pārliecināties, gūt apstiprinājumu.

nav biegli,bet tas ir jādara ja grib dzīvot tālāk......

Dari ko darīdama,apdomā galu! Dzīve nav amigos,ka vari izdzēst un rakstīt no jauna!!!...

Labāk paņemt no pagātnes to labo un vērtīgo- tad būs vieglāk pārdzīvot tādas lielas pārmaiņas dz\īvē.