tad kad tev uzvils baltās čībiņas....kamēr dzīvo tkmēŗ......

Tad kad āda paliek grumbuļaina.

Kad jau neka ne gribas.

Tad , kad samierinies ar sevi un dzīvi .

Tas ir ta;ja pipuls vairs nestāv,atvainojos.

...galvenais ir izkāpt, un arī iekāpt pareizajā pieturā....tad nebūs jāraudinās, ka pēdējais vilciens aizgājis, jo kustība...būs jebkurā gadījumā.....

kad jau vecums ,parada savejo eksistenci.

Tad , kad vienīgā iespēja palaista garām un otras vairs nekad nebūs ..

...tad,kad vairs nespēj saskatīt gaismu tuneļa galā...

Labak uzdot tadu jautajumu Annai Kareninaj

To vajadzētu konstatēt pēc panikas sajūtas un rūgtas garšas mutē . . .  

kas to lai zin   ,ja nezināju ,kad atnāks pirmais ,kā lai zinu ,kad pēdējais ?

Viss ir atkariigs no taa, kaa cilveeks uztver dziivi, jo shaadas sajuutas var nemaz nebuut ;)

ja maršuts vairs nepastāv.

Bļāviens!!! :-D man gribas cerēt,ka vēl nav aizgajis,...kaut āda jau nav tik tviŗta.( Andi). :-D

Kad  negaidi nākošo.....

Kad neviens nepavada un nesagaida ...

Tad,kad pats to vēlesies.

Tad,kad zini,ka otras tādas iespējas Tavā dzīvē vairs nekad nebūs.

Kad Tu neesi viņā paspējis ielēkt.....