Keywords: dzīve38617
Lielākoties ir bailes.
vnk bailes
..un bieži pasakām to, ko varbūt nevajadzēja...
To saprotam par vēlu ...
klusesana zelts...
Pāri ziedošai pieneņu pļavai,
garām ābeļu dārzam,
kas baltajos ziedos slīgst,
uz tavām trepēm spēlēties eju,
un nezinu-vai to maz vēl drīkst.
Tāds neparasts klusums te valda,
kaut ārā dūc bites un putni dzied,
nez kuro reizi te spēlēties nāku,
bet durvis ir cieši aizvērtas ciet.
Noskūpstu bikli pienenes ziedu,
pie trepēm atstāju,lai tas te vīst,
vēl glabājot mazu cerības staru,
ka skatiens tavs tomēr to pamanīs,
ka pacels tavas saudzīgās rokas,
ka veldzi dos lūpu pieskāriens liegs,
un,kad es bikla un tramīga nākšu,
tās durvis uz trepēm nebūs vairs ciet.
/ aut. nez./
Es labāk paklusēju,tas nāk par labu attiecībām
Ja pēc tam briest konflikts,tad labāk klusēt.
Tapēc ka dažreiz labāk ir noklusēt ....
Tapēc ka esam lēnie Letiņi....pārāk abdomīgi....bailīgi un ilgi domājam ko pateikt ka vēlāk nav vērts ko teikt
Neapzinoties vēlam sev ļaunu! Jāzina skaidrība,lai nebūtu bailes dzīvot,ja vārdu esi devis,tad turi to!!! Labāk rūgta patiesība,nekā saldi meli!
...tāpēc ka bieži baidāmies no pretreakcijas...ka otrs mūs var nesaprast...ka var par mums pasmieties ...vai arī neprotam izteikties...