Nepriecājos, smaidu līdz, tas ir mans vājums, nevaru turēties pretim smaidam, cenšos aizgriezties, lai pārāk neplūc laurus uzvarā

Ja kāds man liek smaidīt,tad -nepriecājos,...bet,ja mani atver smaidam,...tad gan -priecājos

nu nezinu kurs no bedam smaiditu

Atkarīgs no Tevis!

Galvenai lai iemesls nebūtu banāls,tas vienkābši besī ārā..

Nez vai priecājamies,bet mums uz to brīdi ir labi.

Protams , neviltots smaids vienmēr izraisa atbildes smaidu un sasilda sirdi ...

Stādies priekšā , TU brauc ar 150 km/s lielu ārtumu ...un Tevi aptur SMAIDIDAMS tas vīriņš ar zizli rokā..labi zinot ,, vecit nu ir s.....''un Tu arī SMAIDIDAMS labi zinot ka ir s.... paraksti ko liek....Vai Tu priecājies, ka viņš tev liek smaidit ,visticamāk ka nē , [jo jāmaksā lizingi ,krediti un nu vēl klāt kādi neplānoti kreņķi ] bet nesmaidit un vēl to izrādit ...Tu zini ka šoreiz var iebraukt vēl lielākos ...nu jau LIELOS S......

Es nepriecājos,kad man liek,daru tikai to,kas patīk...

Kursh ir laimiigs-tas ir prieciigs ikkatru briidi

Kā var likt smaidīt,ja pati negribi?!  

Tā tāda ķēdes reakcija, smaidu es , smaidi tu un smaida visa pasaule .

Ja

un kaapeec ne

Var sasmiedināt,ta gan smaidu uz nebēdu.

Jā,garīgais uzlabojas.

Ja širmis nav uz acīm tad jūs protat arī dabiski priecāties nevis samāksloti - kā kārtējās "medībās" izgājušas