Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Vecām būt nav nekāda māksla, bet novecot un sirdī jaunam, bet prātā gudram būt - tā gan ir liela māksla
Es parasti tik nosaku ``prātiņ nāc mājās``,tā ir ar dažu labu vecu cilvēku,krāj visādus štruntus,pats nezin kāpēc.
Prāts nāk ar gadiem,ar pieredzi,ko,diemžēl,nevar teikt par gadiem...
Dažas tas prātiņs vecumdienās paliek vēl īsāks.
Vecāki mēs nenovēršami kļūsim mēs visi...bet ar gudrību...tur ir kā ir...kā kurš. Jo ...bieži nemācāmies no savām kļūdām. Kapēc saku savām...tapēc, ka citu kļūdas un neveiksmes, pamatu pamatos... mūsu ego saka: pofig, bet savas kļūdas dziļi paliek atmiņā.
Pat vecs profesors ir solja attaalumaa no vecuma marazma
Vecāks kļūst no dabas, pie gudrības ir drusku jāpiestrādā...
..ja prāta nav,tad arī novecot viegli.........
Jaunības šūnu novecošanās periodā,
tās jāpieliek pie gudrības avota smelšanas.
kad sirma bārda klās,
un vairāk sēdoši kā kustoši,
mēs būsim:
pajautā- par `vieglumu` :
atbildi atsūtīsim.
Vecums pienāk pats par sevīm,bet pie gadrības ir jāpiestrādā.
Tas atkarigs na pasa cilvecina:)
kas nu ko par to gudrību uzskata...vecums nāk nesaukts,bet gudrība ar dzīves pieredzi,un kā jau kuram
es domaju ,ka ja.
Neapšaubāmi .