Tas nemaz nav viegli. Es vienreiz dusmas to izkliedzu cilvēkam kurš tāpat man uzbrēca pretim un vēlāk apprecējāmies... Nu ar vienu vārdu sakot, pamatīga strīda laikā atklājām viens otram savas jūtas un nodzīvojām laimīgi veselus 6gadus līdz nāve mūs šķīra.

To jau var just, mīl vai ne arī bez vārdiem, ja ne, tad jau gan jāskatās pēc situācijas, nevajag pazemoties, bet pateikt par savām jūtām nav nekas nosodāms-

noteikti nav viegli...un,ja tu esi sieviete,tad diez vai to vajag dariit...vispirms varbuut peec viiriesa uzvediibas noveertee,vai vinjs miil vai nemiil tevi...ja esi paarliecinaata,ka vins tikai aiz kautriibas vai neizleemiibas tev to nesaka...tad gan...manas domas...

Es nevaretu....
Neesmu tik drosmiga

Ja mīli , nekas nav par grūtu , izņemot vienu - kad aizliedz sevi mīlēt ...

Par otra cilvēka reakciju , patiesībā, nekad nevari būt pārliecināts, pat, ja pašai šķiet, ka nu -jā, viņš jūt to pašu, ko es. Visādi brīnumi var sanākt. Personīgi man nebūtu problēmu pateikt šos vārdus situācijā, kad nu ne viss ir saprotams. Jo manas jūtas jau nebūtu atkarīgas no tā, ko cilvēks atbildētu- pat , ja viņš nespētu to novērtēt. Tās ir viņa problēmas, ne manējās.  

Nu liekas tas ievietei būs liels pārbaudijums,nav jau zin;amms kāds tas cilvēks ir.

par mīlestību   nevajag runāt to vajag sajust.....

Es to nedarītu. Punkts.

Tāds gājiens ļoti riskants - var nodomāt,ka esi prātiņu izkūkojusi.

ah ,nau viegli sievietei pārkāpt pāri savam lepnumam ,bet ,ja tā padomā ,kap';ec ,ne ...dusmas mēs laižam laukā ,kapēc nepasacīt ,ka mīl ...gabals jau nenokritīs ,tās ir tikai bailes ,kas mūs attur ,bailes ,ka nesapratīs ,bailes ,ka ,ka ,ka ...bet varbūt ,ka tas otrs paskatīsies uz Tevi pavisam ar citām acīm -ar mīlestības acīm ....LAI TEV VEICAS!!!

  Par to jābūt pārliecinātai pašai, pašam! Kāda šķirba- mīl viņš Tevi, via ne. Galvenais, ka Tu mīli!  

neuzprasīsi, neuzzināsi.

Acīs skatīšanās nav mīlestība! Ja Tu jūti,ka Tev ir iekšā,tad tā ir mīlestība,nebāzīs iekšā,ja nepatiks!!!...

Reiz man iznāca to pateikt pa telefonu (ne jau acīs), pārvarot savas bailes, lai gan es nemaz nebiju apsvērusi, ko es teikšu tanī gadījumā, ja viņš atbildēs ko citu. Man tas izlauzās caur asarām, bet viņš smiedamies teica :"Es zinu". Biju mazliet vīlusies par šādiem vārdiem, bet atvieglināta par to, ka spēju izpaust savas jūtas.