...tie ir meklējumi mūža garumā.....un,kamēr nebūsim atraduši ticību Dievam un Jēzu,kā savu glābēju ,...tikmēr būs nepiepildījuma,tukšuma sajūta dvēselē,jo, tā vieta sirdī,...lai arī cik labi mums dzīvē ietu,...kas ir paredzēta Dievam,sauks pēc piepildījuma...

Mēs esam kā vientuļas , ceļojošas salas šajā Dzīves Okeānā ..., kuras meklē savu ilgoto krastu , kur piestāt ...

Jebkurai radībai uz mūsu zemeslodes ir sava nolemtā vieta,kurā esot ir jāprot sevi pilnveidojot,sniegt arī apkārtējiem ko nepieciešamu un vērtīgu.Ticība - tas ir privāti,pavadīt savas dienas šajā pasaulē ticības pierādīšanai un itkā iekšējās pasaules tukšuma aizpildīšanai ir nekas cits,kā nevēlēšanās sekot,tā paša Radītāja nodomam,attiecībā pret sevi.

Esmu sevi atradis,dzīvoju saskaņā ar savām domām.

Vai jāmeklē.

Nu sakuma maisies ka pelu,nu tas pa putraimiem.Bet agri vai velu,katrs tak atrod savu vietinu uz liela teatra skatuves,ko sad tad sauc par dzivi.

Bez kartes un locmaņa pagrūti

Tas atkarīgs no cilvēka un viņa darba...

skatoties ko tu gribi no tas dzives,vai mierigi sagaidit vecumu sēžot kresla vai sagaidit vecumu kautkur auksti auksti kalnos,vienkaši jasaprot ko tu gribi bet meklet var vissu dzivi,kamer mekle tamer dzivo

Nezinu gan , man nav laika meklēt - jācīnās par eksistenci , tāpēc vienmēr esmu aizņemts ..

Domaju,ka gruti,tas n'ak caur parbaudijumiem,pardzivojumiem,pieredzes............

Jaunībā daudz grib,bet maz var,pieredze nāk ar gadiem!...

JA atrast sevi saja dzive ir gandriz neiespejami---ja tu esi sevi atradis saja dzive tad tu esi izvilcis lajmigo lotarejas bijeti.

Nav ne grūti ,ne viegli vienkārši jāsaprot sevi un sevī jāieklausās.