Ne lepnam būt ir grēks, bet iedomīgam - nevajag jaukt  

Aizstāvot PAŠCIEŅU,es varu IEGĀZT pa SEJIŅU,bet LEPNUMA  IZPAUSME, tā
ir IDIOTISMA  PAZĪME (lūk tāda ir atšķirība starp pašcieņu un lepnumu)

Es lepojos ,ka esmu no Latvijas!
vai
Es lepojos,ka aizbraucu no Latvijas!!
Es lepojos,ka man ir braši dēli!
vai
Es lepojos,ka šodien kādu pazemoju!
U.t.t.
Atkarīgs par ko cilvēks ir lepns....

      Kaut tu lepns paliktu! Lepnība ir īpaša ķibele.

Lepnìba ir näves grèks,bet ne jau lepnums,pashcieña. Un domäju ja tevì mìt pashcieña tad ar lepnìbu nesaslimsi.

Vilkam Vientuļajam -    

Būt lepnam - ir slikti. Ar kaut ko lepoties - jau ir labāk. Nu protams skatoties ar ko lepojamies!     Ja lepojamies ar skaistumu savu - tā jau ir iedomība, patmīlība. Ja lepojamies ar savu gudrību - tas jau ir stulbums.    Un tie kas ir lepni, lielāko ties ir vīzdegunīgi, iedomīgi.   Pašcieņa - sevis cienīšana, jo to darām nepārspīlējot, tad viss ir ļoti labi.      

Lepnis cilvēks ir kā bumba ar laika degli,........var palikt gluži viens.