Atcerēties jauko vienmēr ir patīkami, bet ne vienmēr vajag par visu dalīties, kauns vai ne, tas jau katram pašam labāk zināms, vienkārši neizpaužams, bet ja kauns stāstīt......, kur tas paliek, kad rīkojamies.....?
          Visu laiku kaunēties par savu dzīvi gan negribu  

dzīvot vajag...saskaņā ar savu garīgo pasauli....

Bet vai vérts tä dzìvot,nu suns ar tiem pareizajiem ja tu brìva vai brìvs nu kas par to ka nevins sardels(uzbudinäts cìsiñsh) vai neviena vävere taväm durìm garäm netiek,kad koka mètelìti uzvilks tikai tärpiñiem vakariñas büs...

Dzīvot vajag tā,lai sirdsapziņāi būtu pēc iesp'jas mazāk darba..:

Lai būtu patīkami atcerēties , bet ne vienmēr tā izdodas...

Vispār jau labāk būtu patīkami dzīvot , nevis "patīkami atcerēties" ..

Dzīvot vajag tā, lai kauns būtu stāstīt, bet būtu patīkami atcerēties

50 uz 50

Reizēm vajag,ne vienmēr.

Vajag, un noteikti vajag....jebkurš pie sevis tā gribētu dzīvot, bet pakļaujoties masu tendencēm saņemt sabiedrības nosodījumu, paši bēgam no sevis un mocāmies....piekrītu, vajag dzīvot tā, lai kauns ir stāstīt, bet patīkami atcerēties....ticiet....būsiet laimīgāki...esiet paši un viss būs kārtībā....!!

Jādzīvo saskaņā ar saviem priekšstatiem par pieņemamo.
Kāda jēga mēģināt darīt to,kam īstenībā neesi gatavs? Pēc tam sevi visu mūžu nosodīt,ka darīji tā,jo gribēji kaut ko kaut kam pierādīt.
   Ja jūti,ka sava latīņu vari pacelt pāri pelēkai ikdienai un ar prieku piedzīvot nebijušo un tad vēl priecāties arī par savu drosmi uzdrīkstēties neskatoties uz negatīvu rezultātu,tad uz priekšu.
Dari! Uzdrīksties!

Taču ja to nejūti,tad nav nozīmes vēlāk pašam sevi caurgraust ar neizdošanos un vainas apziņu.

lai nav kauns atcerēties...

Kauns stāstīt par to, ko negribas atcerēties. Ne ar visiem dalos patīkamās atmiņās.

Vienalga kādas,bet tās ir tikai manas atmiņas un dzīve !

Divdomigs jautajums,ja velejies to dzirdet:),JA,kamdel ne?!Un vispar,nevajag kauneties par saviem darbiem,ja tie nenes launumu....:)Atceries austrumu macibas....AUSTRUMI-smalka padarisana:)