Jā. Tāds raksturs.  

Attiecībās garastāvoklim ir maza un reizē liela nozīme!
Piekrītu FullScreen-liela nozīme ir uzticībai un sapratnei!
Ja nav pārliecības ,ka spēsi atbalstīt un palīdzēt,jo pats jūties slikti,
tad labāk nepalīdzēt,bet pēc iespējas ātrāk atjaunot savu spēju palīdzēt!
Otrs,ja gribēs-sapratīs....

jaa , tas vareetu buut par mani .............

Jā.

Nepazū vis....

http://www.youtube.com/watch?v=8VXBF8N3X0o&feature=related

Tas aciimredzot ir atkariigs no uzticiibas. Ja nav paarlieciiba, ka sapratiis un atbalstiis, labaak ir paiet malinjaa, sakaartot savu dziivi un dot cilveekam iespeeju kljuut laimiigam, lai arii ar citu.

...nepazūd no zemes virsas, tikai negribas otram uzkraut savas problēmas, un ja ilgstoši - rodas vainas sajūta, jo nav iespējas tam otram cilvēkam veltīt uzmanību.
Un daudz atkarīgs no attiecību stipruma, no otra izpratnes un gribēšanas saprast.

Esmu gan ...

Neesmu gan . Mēs esam bijuši, esam, un domaju arī, ka - būsim, kopā gan tad , kad ir labi, gan tad, kad ir lielākas vai mazākas šaizes.Bija man tāds posms- es pati visu varu, ir seviški ar problemām tikt galā.Visumā jau nekas traks, sanāca tīri labi, bet- nāca šaize, kad gribi negribi- bez palīdzības neiztikt. Nācās mācīties - kā palūgt, kā pieņemt  to palīdzību.  

Laikam jau tieshi atiecìbäs vismazäk bütu jäizpauzhas garastävoklja maiñäm,bet dzìve ir dzìve...