Pirmos gados viņi bieži atsitās pret zemi pirms iemācās staigāt:)
Vēlāk viņi pārņem no vecākiem ieradumus:)

Patīk vai nē- bet mēs visi esam savu vecāku gēnu  mikslis. Tātad- kādas nekādas , bet viņu īpašibas mums piemitīs. Taču kas nu ir stabili- kopijas gan mēs neesam.

Neatsitas jau gan vienmēr. Biežāk gadās, ka iedzimst kaut kādas īpašības, tas gan.  
Tā laikam gan nav manīts, ka pilnīgi ne mazāko līdzību nevarētu saskatīt - ne iekšēju, ne ārēju. Kaut kas jau pārmantojas.

Vairāk vai mazāk-jā!
Pie tam ja ir vairāki-viens tēvā,cits mātē...
Un dzīves laikā kļūst vairāk līdzīgi tam no vecākiem,ar kuru ir kopā!

.....:)...viens vienā otrs otrā, pat asinsgrupa  

Nu ja kaimiñsh nau ticis pie shprices...tad jau jä,täda nu tä gjenètika.

Ābols no ābeles tālu nekrīt,izņemot,ja māte ir mauka!!!...  

Ābols no ābeles tālu nekrīt ....

Nē-bieži vien vecvecākos.

Nē - tikai tad , kad labi ieskrējušies   .

pat ja mes to negribam atzit ta tas ir un labi ja viniem izdodas paniemt to labako,citreiz gan ......bet mes vienalga milam savus bernus kada starpiba kam vini lidzigi vini ir berni.pat varna savam berninam saka ka vinš ir viss baltakais,un eža mamma saka savam bernam ka viņš viss mikstakais

http://www.youtube.com/watch?v=DTllrTYNlYg&feature=related

Ne viemēr,kaut tautas sakāmvāds skan, ka ābols tālu no ābeles nekrīt.

Berni ir tomer savu vecaku spogulis.kaut ko parmanto.Kaut kas pielip laika gaita.Galvenais radit savai atvasitei tos pozitivos apstaklus.Nu ne jau parak,Barbiju klanu,vai vel ka savadak.

ir jau šādas tādas īpašibas, bet tālāko jau ieaudzina vide, un tas, ar ko bērns aug kopā.

viennozimigi-NE!

Kā man teica Latvijā cienījama ģenētiķe :"Nekad nevar zināt, kāds būs tas trešais, radies no diviem konkrētiem indivīdiem."

Vairumā gadījumu rakstura īpašības ir līdzīgas ,bet vis atkarīgs no kā audzina viņus .

Mans puika reiz atsitās pret vieglās mašīnas pakaļējo lukturi. Tā, vienkārši gāja galvu nodūris, aizdomājies un bāc !! Mašīna stāvēja. Pagalmā.

ābols no zirga tālu nekrīt ...........