stāsts no pašas pieredzes.Atved slimnieku ar stiprām galvas sāpēm,velk uz meningītu.uztaisam lumbālpunkciju-nav.ievadam medikamentus-nekas nelīdz...domaju-nu pamasēšu to nabaga galvu.jā,saka,tā kā vieglāk paliek.nākošā dienā-stipras galvas sāpes,nekas nelīdz,pats slimnieks palūdz masāžu,nu masēju-kaklu,plecus galvu...un tā 3-4 dienas,kad visi sak smīnēt/kolēģi/,man pielec,ka viss-pietiks,bet pacients uzstāj.vienreiz,jau kuro reizi ņemoties ap to galvu,viņš paņem manas rokas un sāk tās skūpstīt.sākumā sastingu,tad kaut kā izgāju no tās situācijas.process vilkās 2 gadus,bija mīlestība,diemžēl-grēcīga...